Tie, protams, nav vienīgie iemesli, bet tad, kad es nevaru kādam pateikt kaut ko svarīgu, jo pati īsti nesaprotu, kas tas ir, vai arī cilvēki man neļauj sev neko pateikt, es runāju ar Dievu vai rakstu dzejoļus. Iedomājos, nez, ko dara cilvēki, kuriem nav ne Dieva, ne dzejoļu.

Paskatos uz bildi fb:
- o, lieldienu olas, ā, nē tie tomēr ir ķirši, nē tur rakstīts, ka tās ir lācenes.