http://www.ted.com/talks/dan_gilbert_you_are_always_changing#t-65535

Nu, nez, es pēdējo gadu laikā brīžiem mēdzu atskatīties uz, piemēram, notikumiem pēdējā gada laikā un pārmaiņām, kas manī ir notikušas, un domāt no sērijas "wow, nez, kas būs tālāk?" Un tas laikam ir tas, kas man palīdz arī situācijās, kad ir ļoti, ļoti slikti, kaut kur muguras smadzenēs ir zināšana, ka šis nevilksies mūžīgi - ir jāmainās vai nu apstākļiem vai man pašai. Vienīgie brīži, kad es nopietni sāku par sevi uztraukties, ir tad, kad es kaut kādās nesajūtās esmu iestrēgusi par ilgu un kļūst arvien grūtāk atcerēties, ka pārmaiņas ir iespējamas, nu, apmēram, kā bija kaut kad decembrī.

Jocīgi - esmu diezgan pārliecināta, ka, kamēr biju veikalā, dzirdēju, ka man pienāk divas īsziņas, bet mājās, beidzot paskatījusies telefonā, tomēr saprotu, ka esmu to nohalucionējusi.