Es tomēr līdz galam neizprotu mēģinājumus tik dedzīgi pamatot partnerattiecību likuma nepieciešamību ar bēdīgo situāciju, kādā pašlaik atrodas nereģistrētās attiecībās esošās sievietes un bērni. Es domāju, ka šā brīža versijā partnerattiecību likums praktiski ir vajadzīgs tikai viendzimuma pāriem - un tas ir vajadzīgs, un es ļoti ceru, ka to pieņems. Vienkārši, man šķiet, mazliet nesaprātīgi un neapdomīgi tik ļoti koncentrēties uz argumentu par neaizsargātajām sievietēm un bērniem, kuru situāciju šis likums atrisinātu, jo tas ir ļoti vājš arguments, kuru ir viegli apšaubīt, līdz ar to apšaubot arī partnerattiecību likuma npieciešamību. Pirmkārt, tie vīrieši, kuri nav gatavi reģistrēt kopdzīvi (kā laulību), visticamāk, nebūs gatavi to reģistrēt arī kā partnerattiecības: Latvija ir sekulāra valsts, un laulība lielākajai daļai sabiedrības nesaistās ar reliģisku svaru un nokrāsu, tā ir formulitāte, kura nav daudz sarežģitāk noformējama, kā būtu partnerattiecības. Otrkārt, tā daļa sieviešu, kuras domā "mēs tagad esam kopā un viens otru mīlam, tātad mēs dzīvosim kopā mūžīgi", visticamāk, pēc būtības nav un nebūs gatavas nonākt konfrontācijā ar domu "bet, kas notiks tad, ja mēs šķirsimies? ko es tad darīšu? no kā es dzīvošu?" un nemudinās vīriešus uz nekādām partnerattiecībām. Man tiešām liekas, ka partnerattiecību likums pāšreizējā situācijā īpaši neuzlabos sieviešu un bērnu situāciju.
Es uzskatu, ka šīs likums ne tikai būtu vēlams, bet gan ir absolūti nepieciešams, un ir iracionāli, ka tas netiek pieņemts, arī attiecībā uz heteroseksuāliem pāriem tas būtu pareizi tāpēc, ka likuma vienīgā funkcija, manuprāt, nav, mainīt praktiskos apstākļus, bet gan arīdzan parādīt, kādas ir mūsu vērtības un principi, uz kuriem sabiedrības organizācija balstās, un šis likums uzsvērtu, ka sieviešu un bērnu situācija mums ir būtiska, un mēs piedāvājam vēl vienu iespēju, kā sieviešu un bērnu stāvokli Latvijā uzlabot, tomēr praktiski, es domāju, ka tas daudz nepalīdzētu, tāpēc ir nesaprātīgi šo izvirzīt kā pamatargumentu likuma nepieciešamībai. Tas vienkārši nepārliecina un likuma pretiniekiem ir viegli to atvairīt. Rodas iespaids, ka tiek mēģināts izlaipot - patiesībā mēs gribam rast veidu, kā uzlabot viendzimuma pāru situāciju, bet sabiedrība ir pārāk konservatīva (vai arī valdošā vara ir tāda), tāpēc vajag iesmērēt viendzimuma pāriem paredzētu likumu, maskējot to par sieviešu un bērnu aizstāvības manevru. Un man tomēr ir visai lielas šaubas, vai šajā gadījumā šis "viltīgais triks" nostrādās.