Es tomēr neesmu nekāds budists. Uzskatu, ka pusdienas vai launags, vai kas nu tā par ēdienreizi manā diennakts rimtā, kas nonstop mainās, kurā es esmu sev pagatavojusi spageti ar pesto mērci, mocarella sieru, tomātiem un papriku, ir viens no jaukākajiem dienas notikumiem, un es drīzāk esmu gatava kristīgā manierē pateikties Dievam par to, ka man ir šī maltīte (un tāpat par to, ka es neesmu bijusi par slinku to pagatavot), nekā izlkities, ka mani tā nesajūsmina un neiepriecina.

Taču smieklīga tā Inga Bite - visos raidījumos, kuros esmu viņu redzējusi, viņa apgalvo, ka Latvijā visiem esot vienlīdzīgas tiesības, bet viņa to nevar nekādā prātīgā veidā argumentēt (pat neņemsim vērā faktu, ka tā nav taisnība), viņa pat nepūlas, viņa vienkārši maina tēmu.
Nekas tūliņ man beigsies sesija, es pāris dienas atpūtīšos un tad uzrakstīšu kādus rakstiņus presei. Es vienkārši nespēju izturēt visu šo liekulību un murgus, ka neviens netiek diskriminēts.