Pa vidu esejas rakstīšanai gāju uz veikalu nopirkt apelsīnus un krāsainas zeķbikses - apelsīnu, diemžēl, veikalā nebija. Toties pelēkas, plašas debesis visapkārt, un nav auksti.
Šodien viens seminārs notika pagalmā, kas, kaut arī man sākumā šķita, ka nebūs ok, bija ļoti jauki. Sēdējām visi zālītē un pārrunājām tekstu. Tuvāk zemei vienmēr ir labāk.

Vispār es laikam pamazām sāku notvert to sajūtu, ka nosacīti drīz viss beigsies. Tikai nekrist panikā un lēnām virzīties cauri darbiem un dienām. Un man būs, būs, būs laiks, kurā es varēšu gulēt un domāt, un rakstīt, un lasīt, un iztīrīt plauktus ledusskapī un cepeškrāsnī, un ilgi palikt ārā.