Ja nebūtu piektidien tās runas, par ko es drausmīgi satraucos, es varētu teikt, ka šodien es savā dzīvē jūtos ļoti, ļoti labi - par spīti tam, ka nokritu un sasitu kāju, kura man joprojam sāp, un, tā kā no rīta nevarēju saprast, kāds ārā laiks, uz uni uzvilku pārāk biezu džemperi, un man bija karsti, plus sāpēja tā kāja.
Bet jā - es šodien nopirku sev katlus un glāzes (gan parastas glāzes, gan vīna glāzes). Kad pati nedaudz nokaunējos par to, ka esmu tādā sajūsmā par šo faktu, atskārtu, ka šī ir pirmā reize manā dzīvē, kad es sev esmu nopirkusi katlu, tā kā tas ir atzīmēšanas vērts. Un, kā Lelde norādīja, par mazām lietām ir jo īpaši jāpriecājas, jo tās notiek biežāk, nekā grandizoas lietas. Tā man vispār liekas ļoti vērtīga doma, ko paturēt prātā. Mazas, labas lietas ir svarīgas.

Vēl es kādā interneta vietnē, kas ļauj izvēlēties plejlisti saskaņā ar pašreizējo noskaņojumu, uzzināju, ka man laikam ļoti patīk japāņu tradicionālā mūzika. Un tas man lika aizdomāties par to, ka pasaulē taču ir tik daudzas lietas, kuras man varētu patikt un šķist interesantas, ja es par tām zinātu. Pasaule ir pārpilna ar brīnišķīgām parādībām. Es nesaprotu garlaicības fenomenu. Man galvā visu laiku ir milzīgs saraksts ar lietām, kuras es darītu, ja man pietiktu laika un spēka. Es pavisam skaidri apzinos, cik es esmu mazs radījums visa tā lielā un atklājamā priekšā. Var pietrūkt spēka, bet nekad pasaules.

Man ļoti, ļoti patika šī diena.