Tas brīdis, kad ķermenis trīc aiz tā, cik ilgi nav aiziets gulēt, bet vēl tik ļoti gribas palikt nomodā un vēl dzīvot. Palasīt vai paskatīties filmu, vai rakstīt. Tā kā es saprotu, ka arī šādos brīžos ir par sevi jādomā -jāguļ un jāed, tikko pagatavoju kaut ko, kas varētu būt vakariņas, ja nebūtu puspieci no rīta. Es biju iesākusi šīs maltītes gatavošanu kaut kad pēcpusdienā, bet tad parādījās citas idejas un plāni.

Es vispār varētu teikt, ka man ir bijušas ļoti priecīgas lieldienas, kaut arī es nedarīju neko tādu, ko varētu uzskatīt par svētku svinēšanu vai atzīmēšanu, lielāko daļu dienas pavadīju mājās, nedarot neko īpaši citādāku kā parasti, bet visas tās lietas, ko darīju, bija kaut kādas "jēdzīgas" un īstajā laikā, un pašā vakarā es pat pamanījos aiziet ciemos.

Uz ielas var ne pārāk omulīgā veidā just, ka ir svētku pēdējā diena, un veikalā nebija ne mans miļākais sidrs, ne dzeltenās lēcas.