I decided that I was going to find out who killed Wellington even though Father had told me to stay out of other people’s business.
This is becauce I do not always do what I am told.
And this is because when people tell you what to do it is usually confusing and does not make sense.
For example, people often say “Be quiet”, but they don’t tell you how long to be quiet for. Or you see a sign which says KEEP OFF THE GRASS but it should say KEEP OF THE GRASS AROUND THIS SIGN or KEEP OF ALL THE GRASS IN THIS PARK because there is lots of grass you are allowed to walk on.
Also people break rules all the time. For example, Father often drives at over 30 mph in a 30 mph zone and sometimes he drives when he has been drinking and often he doesn't wear his seat belt when he is driving his van. (..)
Also I don’t know what Father means when he says “Stay out of other people’s business” because I don’t know what he means with “other peoples business” because I do lots of things with other people at school and in the shop and on the buss, and his job is going into other people’s houses and fixing their boilers and their heating. And all of these things are other people's business. (..)
So I decide for myself what I am going to do and what I am not going to do.

(Mark Haddon "The Curious Incident of the Dog in the Night-Time")

And then I thought that I had to be like Scherlock Holmes and I had to detach my mind at will to a remarkable degree so that I did not notice how much it was hurting inside my head.

Diskusija par islama problemātiku Latvijā, uz kuru es rikšoju pēdējā brīdī, jo par to uzzināju mazāk kā divas h pirms tās sākuma, bija ļoti jauka, vislabāk man patilka Ulža Bērziņa beigās sacītais, ka Dievs ar biti nesarunājas arābu valodā, bet bite Dievu saprot un, iespējams, var tam arī atbildēt, un, ja Dievs ar mums vispār sazinās, tad dara to tās valodas, kuru mēs protam un pazīstam, ietvaros.

Domāju par imrāna Oļega Petrova īpaši uzsvērto faktu, ka korānu daudzi islāmticīgie zina no galvas.
Jā, protams, domājot par atmiņas izmantošanu, tas ir diezgan ievērības cienīgi. Bet es to principā redzu drīzāk kā "aizdomīgu", faktoru, jo nav daudz jādomā, jāanalizē, jāšaubās, mēs visas pareizās atbildes esam iekaluši no galvas, atliek tikai atsaukt atmiņā. Tas man liekas līdzīgi kā mācību pārbaudījumi, kuros atprasa, kādā krāsā bija galvenās varones svārki piektās nodaļas sākumā, nevis liek runāt par tekstā paustajām idejām vai secinājumiem, kurus tas rosina izdarīt.
Tas, ka cilvēks kaut ko ir spējīgs atcerēties no galvas, nebūt nepadara to par apriori vērtīgu informāciju, un, runājot par atmiņas iespējām, es domāju, ka islāmticīgo "labā atmiņa" varētu nebūt nemaz tik brīnumaina un maģiska parādība, par kādu to mēģina pavērst, jo cilvēki taču agrāk bija spējīgi pēc atmiņas pierakstīt garus tekstus, tātad principā cilvēks var atcerēties ļoti daudz, lielā mērā atmiņas pasliktināšanās un fragmentēta uztvere ir saistīta ar internetu un modernajām tehnoloģijām, kuras, es pieļauju, islāma pasaulē, ir daudz mazāk populāras, tāpēc cilvēki vienkārši nav pamanījušies savu atmiņu sabeigt.

Piemēram, Z prozas lasījumnos savu stāstu bez aizķeršanās norunāja no galvas un pusaudžu vecumā man pašai bija diezgan iespaidīga atmiņa. (nu jau vairs ne, bet citos apstākļos, domāju, ka man būtu bijis viss potenciāls uz korānu no galvas).