Baigi grūti pateikt sev, ka jābeidz kontemplēt par un ap domu "a, kāpēc manā dzīvē viss vienmēr ir tik faking sarežģīti" un jāpieņem kaut kādi lēmumi. Pati taču esmu kādā recenzijā kad rakstījusi, ka rīcība padara cilvēku brīvu, pat ja tā ir "nepareiza" rīcība. Negribas noskatīties, kā kaut kas noiet greizi, tikai, kā lai saprot, kurš ceļš ir prom no "tūlīt kaut kas noies greizi" un kurš ved tieši tajā iekšā.