Es esmu absolūtā sajūsmā par to, ka mājās ir tik gaišs. Es gan te dīvainā kārtā nepiekopju savu nelabo paradumu vakarā dzīvoklī ieslēgt visas iespējamās gaismas arī telpās, kurās es neatrodos, jo nemaz nav bailīgi, bet ir tik vareni, ka vajadzības gadījumā te ir iespējams izgaismot katru sīkāko stūri, tas ir brīnišķīgi, ņemot vērā to, ka es telpās pastāvīgi jūtos esam gaismas badā, nu, izņemot tos brīžus, kad tiešām gribas pilnīgu tumsu vai pustumsu, protams. Nevaru to izskaidrot, bet pat tad, ja man neko nevajag saskatīt, slikts apgaismojums man liek izjust briesmīgu diskomfortu, varbūt, ka es to tikai esmu iedomājusies, bet, liekas, ka spiež uz acīm un galvu.