Kāds man varētu, lūdzu, paskaidrot, ko nozīmē "trollis"?

Daži cilvēki spēj eksistēt tik pretīgi, (es saprotu, ka par tā domāšanu/jušanos var nokļūt ellē), bet tā ir - ir cilvēki, kuru klātbūtnē tu jūties aplīpam ar sūdiem - ne vairāk un ne mnazāk, tas nav nekas atsevišķs, viss, kā viņi ir, ir pretīgi un derdzīgi. Un tas ir tik, tik traucējoši, ka neviļus jāsāk domāt, ka viņi "ir" tik pretīgi tīšām un ar nolūku, lai tevi par kaut ko sodītu vai atriebtos. (droši vien, jābeidz, sevi attaisnot ar visādiem autismiem un supersensuālas uztveres atmazkām - es neesmu ideāls cilvēks - ir cilvēki, kuru klātbūtne man riebjas un liekas pretīga caurcaurēm un negrozāmi.

Galu galā, pilnīgi iespējams, ka kāds tāpat jūtas manā klātbūtnē, jo "pretīga eksistence", droši vien, ir dziļi subjektīvs jēdziens.

Nupat karstums kļūst nepanesams. No rītiem vairs nav spēka celties.

Es neesmu nekāds vegāns un vismz pagaidām par tādu kļūt negrasos, bet, jo mazāk es ēdu piena produktus, jo mazāk man tos gribas. Un siers laikam ir vienīgais no tiem, par ko man tiešām grūti iztēloties, ka spētu no tā atteikties. No piena man vienmēr ir bijis slikti, Biezpienu arī tagad varu ieēst tikai kazas. Tad vēl jogurti un šokolāde. Esmu sākusi dzert sojas pienu, pēc piena gan tas negaršo nemaz, kas manā skatījumā ir ļoti labi, vienīgi šitais, ko tagad esmu nopirkusi nav īpaši garšīgs (tiešā nozīmē - tam nav pilnīgi nekādas garšas), bet tas, ko dzēru pie L, gan bija ok. Ar sojas pienu vienīgā nelaime, ka man visādos veikalos ir grūti to sameklēt, bet nu - tas ir salīdzinoši nesen kļuvis aktuāli. Olas es arī vairs ēdu tikai mīklās kā sastāvdālu, bet nu man kā cilvēkam, kurš negatavo, būt par vegānu būtu pagrūti. Bet, pat ja es kļūtu par vegānu, tad tas nekad nebūtu kā ar gaļas neēšanu - ka nekādā gadījumā neko nedrīkst apēst nemazdrusciņ, jo es principā neatbalstu vegānisma filozfiju, vienk. jūtu, ka man arvien mazāk gribas ēst dzīvneiku valsts produktus.