Zēna gados Ogions tāpat kā citi zēni bija domājis, cik tā būtu interesanta rotaļa, ja ar burvju mākslas palīdzību varētu mainīt savu izskatu un pārvērsties pēc patikas par citu cilvēku, zvēru, koku vai mākoni un tēlot neskaitāmu būtņu lomas. Bet, burvis būdams, viņš bija uzzinājis, kāda ir maksa par šo spēli - tas ir risks pazaudēt pašam sevi, rotaļā pazaudēt patiesību. Jo ilgāk cilvēks saglabā svešo izskatu, jo lielāki kļūst šie draudi. Ikviens māceklis un zintnieks savā skološanās procesā iepazīst stāstu par Vejas burvi Bordžeru, kuram patika pārvērsties par lāci. Darīdams to arvien biežāk un kavēdamies lāča izskatā arvien ilgāk, viņš ļāva lācim izaugt sevī tiktāl, ka cilvēks gāja bojā; kļuvis par lāci, viņš mežā nogalināja pats savu mazo dēlēnu, un vēlāk viņu pašu panāca un nogalināja mednieki. Un neviens nezina, cik daudzi no delfīniem, kuri peld Iekšjūras ūdeņos, kādreiz ir bijuši cilvēki - gudri cilvēki, kas aizmirsuši savu gudrību un savu vārdu nemierīgās jūras priekos.

(Ursula Le Gvina "Jūrzemes burvis")

- Vārds ir ikvienai lietai un būtnei, - Ogions teica ar tādu pārliecību, ka Gedam nebija dūšas atkārtot, ko viņam sacījis arhimags Genšers - ka tādiem spēkiem kā viņa atsvabinātā ēna neesot vārdu. Pendoras pūķis patiešām bija piesolījies pateikt Gedam ēnas vārdu, bet viņš daudz neticēja šāda piedāvājuma patiesīgumam, tāpat kā Serretas apgalvojumam, ka Akemens pateikšot visu, kas viņam jāzina.
(..)
- Vai ir kāda vieta..? - Geda balss pamira, iekams viņš bija izteicis jautājumu līdz galam.
- Drošas vietas nav, - Ogions saudzīgi teica. - Nemaini vairs savu izskatu, Ged. Ēna cenšas iznīcināt tavu patieso būtību. Tai tas gandrīz izdevās, piespiežot tevi iemājot vanagā. Nē, es nezinu, kurp tu varētu doties. Bet es nojaušu, ko tev vajadzētu darīt. Grūti ir tev to pasacīt.
Geda klusēšana kliedza pēc atbildes, un Ogions beidzot teica: - Tev jāgriežas atpakaļ.
- Jāgriežas atpkaļ?
- Ja tu dosies uz priekšu, ja turpināsi bēgt, tu visur sastapsi briesmas un ļaunumu, jo ēna ir tā, kas tevi dzem, un tieši tā izvēlas tavu ceļu. Jāizvēlas ir tev, tev jāmeklē tas, kas meklē tevi. Tev jāvajā tavs vajātājs.
Geds neko neatbildēja.
- Es devu tev vārdu pie Aras avota, - mags turpināja. - Aras upe krīt lejā no kalniem un ietek jūrā. Cilvēks var uzzināt savu galamērķi, taču to viņš var tikai tad, ja griežas atpakaļ un atgriežas savā sākumā, un ieslēdz šo sākumu sevī. Ja viņš nav upes mutuļos un atvaros mētāts sprungulis, tad viņam jābūt pašai upei, visai upei no avota līdz ietekai jūrā.

(Ursula Le Gvina "Jūrzemes burvis")