Man liekas jocīgi, ka ir cilvēki, kas diskusiju uztver kā kašķi, ko paši izprovocē un tad beigās apvainojas. Mana sajūta ir "pierādi man, ka "neredzīgs" ir labāks vārds par "aklu". Vienk. pliks politkorektums (un tas vēl arī ir jautājums, vai tas tiešām ir politkorekti) nav nekāds arguments.

Āāā, cik Orbītas pasākums bija lielisks. Man tik ļoti patika, kaut arī es gandrīz neko nesapratu - atpazinu vienu dzejoli no Stereo un sapratu atsevišķus vārdus vai frāzes no citiem tekstiem. Bet mūzika un lasījuma maniere - viss kopā tik forši. Varēju grimt domās un nemaz nejusties par to vainīga, bet laiku pa laikam apziņā iepeldēja atsevišķas skaņas vai saprasto frāžu radīitas iztēles ainas. Sēdēju tur un pēkšņi atkal sajutos tā, ka es esmu līdz ausīm ieķēpājusies dzīvē, iestigusi un iepinusies, un tas ir reizē briesmīgi un brīnišķīggi, skaisti un derdzīgi, sāpīgi un priekpilni.

Es neesmu īsti droša, bet mans minējums ir, ka šī rindiņa pieder Ivaram Šteinbergam, katrā ziņā es kādos lasījumos kaut kad noteikti esmu dzirdējusi kādu lasām "kā gribētos piezvanīt savām pazudušajām grāmatām", es labprāt uzrakstītu šo vārdu autoram un apjautātos, vai viņš gadījumā nav atklājis, kā to izdarīt, jo mums te ir steidzami nepieciešams sazināties ar vienu pazudušu grāmatu.