Man steidzami jāizvācas, mamma ir sākusi runāt tā, kā es. Pirmīt, skaitot sīceni, viņa pateica "kā mani kretinē šitā nauda".

Gribu izdomāt ekvivalentu asprātību emo dzīves gudrībai "nezāģē zaru, uz kura sēdi, vēlāk varbūt gribēsi tajā pakārties", kas izteiktu domu "nekod rokā, kas tev pilina ausu pilienus un ķemmē tavu kažoku".

Šodien frizētavā trīsgadīgs mošķis gribēja man atņemt planšeti, lai tajā spēlētu spēles. Paskaidroju, ka nekādu spēļu nav un ka es tagad lasu grāmatu. Mazliet pamētājām bumbu un apspriedām kāpņu lielisko piemērotību lēkāšanai, kad atkal sāka šķist, ka planšete ir apdraudēta, ierosināju, lai palūdz savai mammai telefonu, kurā esot visas tās lieliskās spēles, tad sīcis kādu laiku absolūtā sajūsmā spēlēja kaut kādu spēli, laiku pa laikam kaut ko nesaprotami iebļaudamies, un tad atkal vērsās pie manis ar vārdiem "es ar tevi padalīšos, es ļaušu tev paspēlēt", es arī spēlēju un uzreiz zaudēju.