pelnufeja
21 May 2014 @ 05:03 pm
simts vientulības gadi  
Es pat nezinu, kā to komentēt. Tiešām ļoti neparasti.
Tags:
 
 
pelnufeja
21 May 2014 @ 08:02 pm
 
Un man likās, ka džeralds ir suns-konfliktu izraisītājs, šodien mierīgi gājām pa ielu, un nez no kurienes dž pēkšņi uzklupa kareivīgi noskaņots čau čau. Sākumā es pat nesapratu, kas notiek, piepeši pie pavadas kūņojās rūcošu un ņurdošu zvēru kamols, brīnos, ka pietika ar uzkliedzienu, lai abi divi nomierinātos.

Iebridu jūrā, mēģināju suni arī ievilināt ar barību, bet viņš tomēr neļāvās. Cerēju, ka pēc čau čau uzbrukuma jūra varbūt liksies draudzīgs radījums.
 
 
pelnufeja
21 May 2014 @ 09:04 pm
 
Žēl, ka, piemēram, no apelsīniem un upeņu balzama nevar uztaisīt kaut kādus īstus saldumus. Man ir tāds slinkums vēl doties uz veikalu, un sāp galva, bet tomēr tik ļoti gribas saldumus.