I used to think, she is quite intelligent, in my stupidity. The reason I did was because she new a lot of theater and plays and literature and all that stuff. If somebody knows a lot of those things, it takes you quite a while to find out whether they’re really stupid or not.

(J.D. Salinger "The Catcher in the Rye")

Nez, vai gadījumā nebija nevietā, ka es šī rīta lekcijā pateicu, ka, man šķiet, ka sliekai ir vairāk emocionālas inteliģences, nekā vidējam izglītības darbiniekam, pēc tam, kad biju pateikusi vēl šo to citu, turklāt, to sakot, manas kājas bija uz krēsla. No otras puses - pieklājība ir kaut kas tāds, ko es nekad neesmu varējusi īsti izprast un apgūt, un patiesības neteikšana tāpat.

Un, galu galā, tas taču bija seminārs par uz kraujas rudzu laukā, kas negaidīti izvērtās diskusijā par izglītības sistēmu.

(vienkārši pēc tam man pasniedzēja jautāja, vai es plānoju nākt arī uz kaut kādu viņu publisko diskusiju par augstāko izglītību un karjeru, kas man izraisīja zināmas pārdomas, bet es, protams, plānoju iet, jo viņi ies lekcijas laikā, bet lekciju ir pārcēluši uz ceturtdienu, kad man jāiet pie zobārsta, diemžēl).

Vispār šorīt izdarīju divus nozīmīgus secinājumus:
pirmkārt, mans suns ir buržuju suns, kurš totāli salauž mītu, ka suņi grib agri celties, jo, kad man astoņos zvana modinātājs, viņš nemaz neliekas pārāk priecīgs, otrkārt, sabiedriskais transports nerullē – tu nokavē tikai vienu minūti, bet tas jau ir aizgājis.