Jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka jūs esat noburti?

Ai, nu, kāpēc man piemīt gļēvums tik milzīgos apmēros? Es esmu panikā. Plus man ļoti sāp zobs. J arī šodien teica, ka es esot redzami satraukusies un kļūdos daudz vairāk, nekā iepriekš, tāpat man ir daudz grūtāk runāt.
Vajadzētu uz šo skatīties kā uz kaut kādu fantasy filmu, tipa tagad ir pienācis tas brīdis, kurā galvenais varonis stājas pretī savām lielākajām dzīves bailēm – (rīt zobārstam, pirmdiena skolai), un fonā skan iedvesmojoša mūzika, vajadzētu piemeklēt, kāda.
Tikai varonis ir pārbijies un viņam sāp. :D
Tāpat arī laiku vajadzētu saplānot kaut kā jēdzīgi, gan jau, ka līdz rītvakara zobārstam man baigo koncentrēšanās spēju nebūs, tad paliek vēl sestdiena un svētdiena.

Everyone knew that whoever let the sadness overtake him would sink into the swamp.

Es esmu uzaugusi starp cilvēkiem, kuri par tavu ieinteresētību vai paviršību (kopumā, nevis konkrētajās lietās) spriež pēc tā, cik rūpīgi uz aploksnes tiek uzlīmēta pastmarka, cik saķemmēti ir tavi mati un glīts tavs rokraksts. Tev nevar uzticēties, ja tu to pastmarku nelīnē rūpīgi, pasarg die’s, vēl viņu saplēs, bet tāpat pielīmē ar līmi, jo žēl mest ārā.