Sapnī gribēju izdarīt pašnāvību, iedzerot indi, bet sāku baidīties, ka var taču gadīties, ka es pārdomāju brīdī starp indes iedzeršanu un nāvi. Tad atcerējos, ka kādā sen lasītā Hamsuna darbā cilvēks iedzēra indi un pārdomāja, bet tad izrādījās, ka tā nemaz nav bijusi inde. Pamodos un mēģināju atcerēties, kurā Hamsuna darbā tas īsti bija, bet neveiksmīgi. Konkrētā situācija risisnājās mežā, to gan es skaidri atceros.

Principā es laikam varu saprast, kāpēc meitenei, kas strādā teātrī, par Stavangeru uz ielas iedūra ar lietussargu. Domāju, ka būtu visai iespaidīgi arī, ja izrāde būtu uz pusi maigāka. Un tā man liekas ar visu to, ka visas vizuālās detaļas es, protams, neuztvēru.