Izskatās, ka mūsu ukraiņu santehniķis zina buramvārdus, kā Dž iet pie viņa rūkdams, viņš sāk dziedāt, un suns nāk atpakaļ pie manis. Bet vispār es ļoti priecājos redzēt, ka pret arvien vairāk svešiem cilvēkiem Dž izturas sakarīgi, tas, ka viņš rej un rūc, ir normāli, bet kaut vai šim nav izrādījis mēģinājumus klupt virsū ne reizi.

Izrādās, ka mūsu ukraiņu draugs pietiekami labi runā latviski, ja viņam gana ilgi neatbild krieviski. (īstenibā tieši šitais mani nereāli kaitina, jo tad tā ir attieksme, tipa kāpēc man pūlēties?) Var jau būt, ka es vienkārši esmu slikts cilvēks, bet nu jebkurā gadījumā viņš krieviski tāpat runā daudz par ātru, lai es kaut ko saprastu. Toč, vajadzētu sunim piekārt atstarotāju “runāsim latviski”, ja man tāds būtu, tad man pat pašai ar klusēšanu nebūtu jānodod vēstījums.

Es ļoti labi varu saprast bailes cilvēkiem viskautko jautāt, bet tāpat man patiktu, ja citi man uzdotu jautājumus vienkārši tāpat (ja tie ir jāuzdod), ievadi no sērijas "es ar tevi jau sen gribēju aprunāties" vai arī "vai es drīkstu tev kaut ko pajautāt" man uzdzen šausmas, jo pāris sekunžu laikā cauri apziņai izskrien viss briesmīgais un potenciāli apkaunojošais, par ko varētu būt runa.