Man gribas dzejas publikāciju, citādi man liekas, ka neviens neatceras, ka es rakstu (it kā būtu baigi svarīgi to atcerēties :D).

Sapnī redzēju, ka džeks nogalina sievieti, kas dzīvo kaimiņos, tikai tāpēc, ka viņam bija apnicis viņas suns, kas bija savādi, jo suns likās ļoti mierīgs un kluss vienīgajā sapņa ainā, kurā parādījās. Izskatījās pēc baseta, tikai lielāks. Cerams, ka šis nav pravietisks sapnis, tomēr daudz asiņu un gaitenī, kas gan vairāk atgādināja slimnicas, nevis daudzzīvokļu mājas, gaiteni, mētājās nazis un spilvens, kas droši vien neliecina par vieglu un nesāpīgu miršanu. Un es tajā sapnī biju nejaušs liecinieks, un tas džeks apgalvoja, ka man esot jāpalīdz viņam paslēpt līķi un nokārtot visādas tamlīdzīgas praktiskas lietas, bet ne ar kaut kādiem draudiem, bet vienkārši tā – tu to redzēji, tev tagad man jāpalīdz, jo tu esi iesaistīta. Tikai tagad iedomājos, varbūt slepkavībai bija kāda simboliska nozīme, un visas pārējās detaļas, kā suņi un slimnīcas gaiteņi, ir tikai klāt piekabinātas ikdienas lietas, kam nav nekādas nozīmes, jo visas tās asinis un mirusī sieviete, protams, nebija baigi patīkamie skati, bet tur nebija nekādas tās šausminošās noskaņas, kādai vajadzētu būt, nebija sajūta, ka šis ir briesmīgs murgs, kuru vairs nav iespējams izturēt, kāda man mēdz būt, kad esmu sapratusi, ka notiekošais nav īsts, bet nespēju panākt pamošanos, tāpēc man jāturpina izdzīvot sapņa šausmas.

Es rīt vilkšu kleitu un legingus, un lai tikai ārā pamēģina būt auksts.