Tas idiots, kas tur rok tās puķu dobes, man neko neteiks par to, kā man vajag vai nevajag darīt. Un vispār nafig tur tā dobe!
(aizkaitināta, kafiju vēl nepadzēruša kaimiņa nīgrais viedoklis)

Tikko, griežot tomātus un mocarellas sieru, atcerējos, ka Tīna reiz mūsu kopdzīves laikā sadusmojās uzzinājusi, ka es mēdzu apmaisīt ēdienu uz pannas, nevis ar koka lāpstiņu, bet gan metāla kūku lāpstiņu. Man visi šie pārmetumi ir galīgi apriebušies. Es dzīvošu viena un darīšu sadzīviskas lietas, cik dīvaini un neracionāli man gribēsies. Interesanti, ka, jo es vairāk spēju pielāgoties un menedžēt kopdzīvi ar citiem, jo lielāka kļūst mana skaidrība, ka man to darīt galīgi negribas - maisīt mērci ar koka lāpstiņu.