Nez kāpēc piecēlos sešos, pidžamā izgāju ārā ar suni cerībā uz jauku, cilvēku netraucētu pastaigu, bet ārā bija briesmīgi auksti, tāpēc atnācu atpakaļ, apēdu dažus ķiršus un simttūkstošo reizi noskatījos "stundas". Tas man atgādināja, ka kaut kad vidusskolas laikā es vienreiz neaizgāju uz liecību saņemšanu, jo skatījos stundas un pēc tam biju briesmīgi noraudājusies, un man galīgi negribējās nekur iet.