Eju šovakar, smaržoju pavasara vakaru - visu to brīnišķīgo pļautas zāles, ievu, kaut kur ceptas gaļas, arbūza, visa, kā ir un nav, - smaržu sajaukumu, redzu, kā sieviete skrien un pagūst uz autobusu, nemaz nebēdājos par to, ka abi veikali, uz kuriem mēģinu pagūt es, jau ir ciet. Šī ir pasaule, kurai es uzticos, no kuras man nav bail.
Leave a comment