Karalis Līrs
« previous entry | next entry »
Dec. 8th, 2006 | 12:26 am
Es izrādes laikā biju izslēgusi telefonu. pavisam. un pēc izrādes pasēdējām zālē, kamēr masas noskrien. es centos ieslēgt telefonu, ievadīju 3 reiz nepareizu PIN kodu, un tas tika nobloķēts. no chance to switch on the phone! apmēram tāds bija iespaids un mana (neadekvātā) reakcija.
atsauksmes? es ieteiktu sagatavoties šai izrādei. neejiet tad, ja nākamā ir darba diena. nekāds lielais gruzons jau nebija, tikai prasās to visu izgaršot. tā mierīgi un ar baudu. manuprāt, ļoti veiksmīga scenogrāfija un visas tās skatuves štelles. pretēji tam, ko tiražēja mūsu slavenie teātra kritķi, es uzskatu, ka Āksta tēls (D. Bonāte) bija samērā precīzi inscinēts. varbūt ne kā āksts/nerrs, bet kā sirdsapziņa - manuprāt, tāds bija šī tēla simbols. sirdsapziņa katram no mums un izvirtušajai un izsalkušajai sabiedrībai kopumā. un viņas līķa pārstumšana pār skatuvi mani 'aizķēra'. vēl gribējās atzīmēt Glosteru (N. Laizāns) un Edmundu (U. Anže) - smalki izturēts. it īpaši 2. cēlienā, kad faktiski šie otrā plāna personāži veido izrādes centru. visas tās intrigas un nodevības moments, Glostera acu izduršana un pēc tām akla taustīšanās bedres malā, tēva-dēla-bastarda attiecību trijstūris etc. Patīkami pārsteidza M. Brūveris savā tēlā - manuprāt, precīzi, izsmalcināti, līdz stingumam kretīniski un labi! Regana (L. Vītiņa) pārāk histēriska un nepatīk man viņas balss tembrs. man arī īsti nepieleca viņas tēla motīvi. savukārt Gonerila (I.Rudolfa) bija maucīgi laba. Kas viņai ir ar balsi uz lielās skatuves, nesaprotu vēl joprojām, bet seksa šajā sezonā Rudolfai ir gana. beigās tā nāves aina varēja būt smukāk uztaisīta. gribējās vairāk traģisma.
resume ir tāds, ka ... izrāde ir smaga. ja ir šekspīrs un traģēdija, tātad finālā garantēta līķu kaudze. lai cik ļoti centās pats Līrs (R. Plēpis) un arī Kordēlija (I. Misāne), viņu izspēlētā traģēdija kaut kā palika otrajā plānā, jo ļaunais flangs bija spēcīgāks un pārliecinošāks, nekā baltie tēli. arī Kents (J. Reinis) centās, cik spēja. tomēr šajā laikmetā es gribētu ieraudzīt baltos uz melno fonu. sanāca tā, kā ir ikdienā - melnie bija spilgtāki, spēcīgāki. varbūt naidam un nodevībai, mantkārībai un maucībai patiešām ir lielāks spēks un vara šajā pasaulē?! tikai šekspīra gars varētu atnākt pie manis sapnī un atbildēt, kāpēc neviens neuzvarēja - kāpēc visi aizgāja bojā un kas tad patiesībā notika tālāk - kādu Tu, vecais, iedomājies dzīvi pēc tam?!
atsauksmes? es ieteiktu sagatavoties šai izrādei. neejiet tad, ja nākamā ir darba diena. nekāds lielais gruzons jau nebija, tikai prasās to visu izgaršot. tā mierīgi un ar baudu. manuprāt, ļoti veiksmīga scenogrāfija un visas tās skatuves štelles. pretēji tam, ko tiražēja mūsu slavenie teātra kritķi, es uzskatu, ka Āksta tēls (D. Bonāte) bija samērā precīzi inscinēts. varbūt ne kā āksts/nerrs, bet kā sirdsapziņa - manuprāt, tāds bija šī tēla simbols. sirdsapziņa katram no mums un izvirtušajai un izsalkušajai sabiedrībai kopumā. un viņas līķa pārstumšana pār skatuvi mani 'aizķēra'. vēl gribējās atzīmēt Glosteru (N. Laizāns) un Edmundu (U. Anže) - smalki izturēts. it īpaši 2. cēlienā, kad faktiski šie otrā plāna personāži veido izrādes centru. visas tās intrigas un nodevības moments, Glostera acu izduršana un pēc tām akla taustīšanās bedres malā, tēva-dēla-bastarda attiecību trijstūris etc. Patīkami pārsteidza M. Brūveris savā tēlā - manuprāt, precīzi, izsmalcināti, līdz stingumam kretīniski un labi! Regana (L. Vītiņa) pārāk histēriska un nepatīk man viņas balss tembrs. man arī īsti nepieleca viņas tēla motīvi. savukārt Gonerila (I.Rudolfa) bija maucīgi laba. Kas viņai ir ar balsi uz lielās skatuves, nesaprotu vēl joprojām, bet seksa šajā sezonā Rudolfai ir gana. beigās tā nāves aina varēja būt smukāk uztaisīta. gribējās vairāk traģisma.
resume ir tāds, ka ... izrāde ir smaga. ja ir šekspīrs un traģēdija, tātad finālā garantēta līķu kaudze. lai cik ļoti centās pats Līrs (R. Plēpis) un arī Kordēlija (I. Misāne), viņu izspēlētā traģēdija kaut kā palika otrajā plānā, jo ļaunais flangs bija spēcīgāks un pārliecinošāks, nekā baltie tēli. arī Kents (J. Reinis) centās, cik spēja. tomēr šajā laikmetā es gribētu ieraudzīt baltos uz melno fonu. sanāca tā, kā ir ikdienā - melnie bija spilgtāki, spēcīgāki. varbūt naidam un nodevībai, mantkārībai un maucībai patiešām ir lielāks spēks un vara šajā pasaulē?! tikai šekspīra gars varētu atnākt pie manis sapnī un atbildēt, kāpēc neviens neuzvarēja - kāpēc visi aizgāja bojā un kas tad patiesībā notika tālāk - kādu Tu, vecais, iedomājies dzīvi pēc tam?!