nosmīnēju
Dec. 3rd, 2006 | 12:17 am
From:: pata
nē, ne jau par gribasspēka trūkumu darbā, arī ne par dzīves 'seriāliem'. bet par to, ka es šovakar ielīdu savā vidusskolas izlaiduma kleitā, kuru pirmo reizi uzvilku 2000. gada 21. decembrī, vadot DETu z-svētku balli. 22. decembrī bija manas vecāsmammas bēres, uz kurām es neaizbraucu. ir pagājuši tieši 6 gadi. es riju lopā un gandrīz visu, kas nekust. es nenodarbojos ar sportu, bet tā kleita man izskatās tieši tā kā toreiz, Jelgavā.
bet tās atziņas un pārdomas, kas uzplaiksnījušas pēdējo dienu laikā par vīriešiem, tās tomēr ir pārāk epizodiskas un haotiskas, lai to visu šeit apspriestu. es atkal un atkal atduros pret savām iedomām, kā būtu pareizi. es atkal un atkal diskutēju ar sevi, spēlējos ar savām vērtībām un kategoriskajiem uzstādījumiem. it kā liekas, ka tas, ko es gribu, nav nemaz nekas konkrēts un ārkārtēji unikāls, rets un skalu gaismā meklējams. bet tajā pat laikā tas ir pietiekoši, lai izvēlētos un dzīvotu tā kā es to šobrīd daru.
atziņa, ka 'nu jau sen vairs nav mīlestība vienam pret otru, ir tikai pieradums' patiesībā ir optimistiskākais un dzīvībai drošākais, ko es šo pēdējo dienu laikā esmu dzirdējusi. es savukārt secināju, ka, mīļās sievietes, tā noteikti nav tikai vīriešu vaina. runā un tu tapsi uzklausīta. kop savas attiecības, dod un saņemsi pretī. cieni sevi, tad arī citi tevi cienīs.
un ir patiešām jauki, ka ir kam pateikt "es mīlu tevi!"
bet tās atziņas un pārdomas, kas uzplaiksnījušas pēdējo dienu laikā par vīriešiem, tās tomēr ir pārāk epizodiskas un haotiskas, lai to visu šeit apspriestu. es atkal un atkal atduros pret savām iedomām, kā būtu pareizi. es atkal un atkal diskutēju ar sevi, spēlējos ar savām vērtībām un kategoriskajiem uzstādījumiem. it kā liekas, ka tas, ko es gribu, nav nemaz nekas konkrēts un ārkārtēji unikāls, rets un skalu gaismā meklējams. bet tajā pat laikā tas ir pietiekoši, lai izvēlētos un dzīvotu tā kā es to šobrīd daru.
atziņa, ka 'nu jau sen vairs nav mīlestība vienam pret otru, ir tikai pieradums' patiesībā ir optimistiskākais un dzīvībai drošākais, ko es šo pēdējo dienu laikā esmu dzirdējusi. es savukārt secināju, ka, mīļās sievietes, tā noteikti nav tikai vīriešu vaina. runā un tu tapsi uzklausīta. kop savas attiecības, dod un saņemsi pretī. cieni sevi, tad arī citi tevi cienīs.
un ir patiešām jauki, ka ir kam pateikt "es mīlu tevi!"