nu, man tēvs ir alkoholoķis, so .. vēl ir spēlmaņi - no tiem arī mēdzot nelaimes dzīvē rasties. nezinu. es neteiktu, ka ļoti ticu šim psihologu 'pareģojumam', ka sievietes - alkoholiķu meitas - apprecēs tādu pašu vīrieti, kāds ir bijis viņu tēvs. skaidrojums esot tāds, ka viņas savā dzīvē neko citu nav pieredzējušas un ar 'normāliem' vīriešiem nespēj apieties. es tam negribētu piekrist, jo līdz šim pie attiecīgas kondīcijas, kas manī izsauc organisku riebumu, esmu spējīga arī aiziet prom no randiņa un pēc tam ignorēt turpmāko komunikāciju. piedzērušies vīrieši man patiešām riebjas. jo es pati nekad neesmu bijusi tādā kondīcijā, kad no rīta ir bijis sūdīgi vai pārtrūkusi filma. daudz grūtāk, protams, paliek kontrolēt situāciju tad, ja viņš kopdzīves laikā meklē piepildījumu atkarībās - vai tas būtu alkohols, vai azartspēles. tad nu nākas nonākt pie secinājuma, ka es kā sieviete viņam nespēju dot visu, ko viņam vajag! līdz kopdzīvei gan nenonācām, bet vienu puisi dēļ kazino pavadītas nakts esmu pasūtījusi. nobijos, jo nesapratu, cik tas viņam ir nopietni. bet tajā naktī man bija sajūta, ka tas kazino viņam ir svarīgāks par mani, kas pirmo reizi mūžā bija vakarkleitā :(
Ar azartspēlēm nav labi. Labāk "spēlēt", riskējot savā biznesā, vismaz lielāka iespēja vinnēt, tas nu toč - pēc savas pieredzes spriežot :) Bet ar alkoholismu sanāk pēdējā laikā cīnīties, mēģinot vienu draugu atradināt no regulāras dzerstīšanās. Ja vēl tās būtu tikai nedēļas nogales pasākumu ietvaros, tad nu tā. Bet cilvēks jau gadu kā saticis patiešām jauku sievieti un šķita, ka nu vētrainā jaunība un tusiņi varētu pierimt, bet nekā - pa vakariem aliņi un kāds vīns, pa nedēļas vidu drinki kaut kur pilsētā, weekendos pilnīgi noteikti alkohols un tā nu viņu nu nekādīgi neizdodas skaidrā satikt. Ar pārējiem draugiem izlēmām paņemt 3 mēnešu boikotu alkoholam, mēģinot arī kolēģi pamudināt ierobežot savu patēriņu, bet nu viņam jau pofig - it kā vārdos saka, ka saprotot, ka iespējams iedzerot par biežu, bet nu pagaidām vēl negrasoties nogriezt kā ar nazi. Stulbi.
es pat nezinu, vai arī nogriešana kā ar nazi, ir tas efektīvākais veids. katrā ziņā es pati mēdzu iedzert, bet, nu fuck, kaut kā sanāk, ka es varu kontrolēt savu mēru un zinu, kurā brīdī ir jāliek punkts. man nav problēmu pateikt kompānijā pēc 3. kokteiļa glāzes - viss, man pietiek. un man arī vairāk negribas. tāpēc man ir grūti būt pārliecinātai, ka cilvēks, kuru esmu redzējusi pilnīgā ķēmā, vai kurš saka, ka diez gan regulāri ir tādā stadijā, uzsākot attiecības ar mani, mainīsies. es līdz galam tam nespēju noticēt. ja tā ir viņa paša izvēle un veselais saprāts, ka cilvēks pats grib piebremzēt, tad vēl varbūt. lai gan .. ja tu tur vieneiz esi bijis, pie mazākā nopietnā apdraudējuma līdzsvaram un laimīgai dzīvei, pastāv risks, ka šis cilvēks meklēs atvieglojumu alkoholā. es nezinu, cik daudz cilvēks/vīrietis spēj kontrolēt sevi, savu gribu un organisku vajadzību vai vājību. bet zinu, ka mans iecietības līmenis attiecībā uz mēra sajūtas trūkumu un piedzeršanos, ir diez gan zems :(
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
king
date: Aug. 6th, 2008 - 07:06 pm
Link
Reply | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
pata
date: Aug. 6th, 2008 - 07:23 pm
Link
nezinu. es neteiktu, ka ļoti ticu šim psihologu 'pareģojumam', ka sievietes - alkoholiķu meitas - apprecēs tādu pašu vīrieti, kāds ir bijis viņu tēvs. skaidrojums esot tāds, ka viņas savā dzīvē neko citu nav pieredzējušas un ar 'normāliem' vīriešiem nespēj apieties. es tam negribētu piekrist, jo līdz šim pie attiecīgas kondīcijas, kas manī izsauc organisku riebumu, esmu spējīga arī aiziet prom no randiņa un pēc tam ignorēt turpmāko komunikāciju. piedzērušies vīrieši man patiešām riebjas. jo es pati nekad neesmu bijusi tādā kondīcijā, kad no rīta ir bijis sūdīgi vai pārtrūkusi filma.
daudz grūtāk, protams, paliek kontrolēt situāciju tad, ja viņš kopdzīves laikā meklē piepildījumu atkarībās - vai tas būtu alkohols, vai azartspēles. tad nu nākas nonākt pie secinājuma, ka es kā sieviete viņam nespēju dot visu, ko viņam vajag! līdz kopdzīvei gan nenonācām, bet vienu puisi dēļ kazino pavadītas nakts esmu pasūtījusi. nobijos, jo nesapratu, cik tas viņam ir nopietni. bet tajā naktī man bija sajūta, ka tas kazino viņam ir svarīgāks par mani, kas pirmo reizi mūžā bija vakarkleitā :(
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
king
date: Aug. 7th, 2008 - 11:00 am
Link
Bet ar alkoholismu sanāk pēdējā laikā cīnīties, mēģinot vienu draugu atradināt no regulāras dzerstīšanās. Ja vēl tās būtu tikai nedēļas nogales pasākumu ietvaros, tad nu tā. Bet cilvēks jau gadu kā saticis patiešām jauku sievieti un šķita, ka nu vētrainā jaunība un tusiņi varētu pierimt, bet nekā - pa vakariem aliņi un kāds vīns, pa nedēļas vidu drinki kaut kur pilsētā, weekendos pilnīgi noteikti alkohols un tā nu viņu nu nekādīgi neizdodas skaidrā satikt. Ar pārējiem draugiem izlēmām paņemt 3 mēnešu boikotu alkoholam, mēģinot arī kolēģi pamudināt ierobežot savu patēriņu, bet nu viņam jau pofig - it kā vārdos saka, ka saprotot, ka iespējams iedzerot par biežu, bet nu pagaidām vēl negrasoties nogriezt kā ar nazi. Stulbi.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
pata
date: Aug. 7th, 2008 - 12:09 pm
Link
tāpēc man ir grūti būt pārliecinātai, ka cilvēks, kuru esmu redzējusi pilnīgā ķēmā, vai kurš saka, ka diez gan regulāri ir tādā stadijā, uzsākot attiecības ar mani, mainīsies. es līdz galam tam nespēju noticēt. ja tā ir viņa paša izvēle un veselais saprāts, ka cilvēks pats grib piebremzēt, tad vēl varbūt. lai gan .. ja tu tur vieneiz esi bijis, pie mazākā nopietnā apdraudējuma līdzsvaram un laimīgai dzīvei, pastāv risks, ka šis cilvēks meklēs atvieglojumu alkoholā.
es nezinu, cik daudz cilvēks/vīrietis spēj kontrolēt sevi, savu gribu un organisku vajadzību vai vājību. bet zinu, ka mans iecietības līmenis attiecībā uz mēra sajūtas trūkumu un piedzeršanos, ir diez gan zems :(
Reply | Parent