par īpašajiem
Jul. 31st, 2008 | 03:32 pm
From:: pata
Vot, tik vien kā 3 vīriešus spēju atcerēties, kuros bija bauda klausīties. Nu, tā, ka viņš runā, runā, runā, bet es sēdu un klausos, zodu plaukstā atspieduse, sapņaini plikšķinu plakstus, iekšēji smaidu un klusēju. Tik līdz gultai gan neviens no viņiem mani nav aizrunājis. Tas pirmais bija no Cibas; tas otrais - ai, tas vispār bija īsts sapņu princis (ļubovj s pervovo vzgļada); tas trešais ir krievu panks-dramaturgs.