.
Jul. 31st, 2009 | 11:31 am
Šodien braucu tramvajā uz darbu - uz pēdējo darba dienu šajā vietā - un izdomāju, ka manas 3 pamatvērtības ir brīvība, miers un drošība (lai arī ko katrs no jums ar to saprastu!). Tas, kas ir noticis pēdējās nedēļas laikā - ups and downs - īstenībā ir kaut kas nebijis priekš manis. Pirmkārt, jau attieksme no līdzšinējā darba devēja, kas droši vien ir likumsakarīga - ko sēsi, to pļausi. Kad pēc divu gadu strādāšanas gāju prom no bankas, es atvadu pasākumā raudāju, jo es biju ļoti pieķērusies tiem cilvēkiem, es biju jauna un tā bija mana pirmā nopietnā darba vieta, kurā es jutos novērtēta un kurā man tika dotas vairākas iespējas. Šodien esmu par četriem gadiem un pāris mēnešiem vecāka nekā toreiz, iemācījusies vairs tik ļoti nepieķerties cilvēkiem, neinvestēt viņos un nepaļauties, tāpēc arī rūgtums ir tikai formāls, nevis emocionāls. Otrkārt, sava veida uzticēšanās no tā cilvēka puses, kas man piedāvāja darbu - es to ļoti augstu vērtēju un tas ir kaut kas tāds, ko negribas sačakarēt. Tas ir izaicinājums, kas nāk īstajā brīdī - tad, kad liela daļa ilūziju ir sabrukušas un tu esi gatavs celties un sākt visu no sākuma. Es patiesībā neuztraucos par to, kā būs un vai tā nebūs vilšanās/fail, jo kurš idiots iegūto pieredzi (lai kāds arī nebūtu rezultāts) uzskata par vilšanos?! You just have to move on.