kaķa klepus - May 11th, 2009

Kā boss atvaļinājumā, dažs labs atļaujas pat 10 neierasties uz darbu!
Vot, būšu pretīga un izdevīgā momentā nostučīšu, zajebala šitā pašdarbība!

Šodienas mājasdarbs dramaturgu pulciņam bija igauņu filma "Klass" (2007). Klasē Jozeps (16 gadi) tiek nepārtraukti apcelts, iekaustīts. Pret viņu ir nostājusies visa klase. Kāpēc - nav īsti saprotams; tas vienkārši ir fakts! Pēkšņi viņa pusē nostājas arī Kaspars, kas, nācis no laukiem un tādēļ godīgs by default, sāk klasesbiedru aizstāvēt. 2 pret 20 ir pilnīgs bezcers, un vardarbība - gan fiziskā, gan emocionālā - bez kompromisiem un aizspriedumiem tiek vērsta abu puišu virzienā, nonākot līdz pat homoseksuālam precedentam. Filma piedāvā tikai vienu iespēju, kā apturēt klases vairākuma spiedienu - paņemt ieročus un apšaut viņus! Filma veidota uz patiesiem notikumiem. Lai gan stāsts šokējošs un izpildījums (gan aktieri, gan bilde) tiešām baudāms, mani nepamet mazuma piegarša attiecībā uz varoņu motivāciju - trūkst izskaidrojuma, kāpēc klase apceļ Jozepu; trūkst izskaidrojuma, kāpēc viņš nav nomainījis skolu, bet ļauj sevi pazemot un izsmiet; trūkst izskaidrojuma, kāpēc Kaspars metas puisi aizstāvēt; trūkst pamatojuma, kādēļ apšaude ir vienīgais risinājums; trūkst informācijas, par ko sapņo abi puiši un kā klasesbiedru attieksme apdraud viņu sapņu realizāciju! Ceru, ka savu neizpratni varu norakstīt uz tehnisko nepilnību - orģinālā estoņu skaņa ar krievisku murmulējumu pa virsu; ceru šovakar rast atbildes uz vismaz daļu no iepriekš minētā.

UPD: dažas lietas tomēr varu norakstīt uz savu neierubīšanos. Filmā nav detalizēta un argumentēta paskaidrojuma, kādēļ apbižojamā lomā ir izvēlēts Jozeps, to var tikai nojaust. Ģenialitātes vārdā vajadzēja piestrādāt klases galvenā izsitēja un kundītāja (puisis balatjos zābaciņos) biogrāfijas, jo viņš bija barvedis, viņš izvēlējas upuri. Pārējie viņam sekoja, jo izdzīvošanas instinkts (līdz zināmai robežai) liek pieslieties stiprākajam. Skolu Jozeps nav nomainījis tāpēc, ka, pirmkārt, filmas kontekstā tas neko nedotu (tiktu izvēlēts nākamais upuris); otrkārt, viņš nevar pretoties, jo apzinās spēku samēru, un, treškārt, gandrīz par 90% varu apgalvot, ka atriebības plānu ar apšaudi viņš jau savā galvā bija izštukojis, tikai pietrūcis pēdējais piliens pacietības kausā un pozitīvs grūdiens no ārpuses, lai viņš savām spējām patiešām noticētu! Un pozitīvais grūdiens parādās Kaspara personā. Viņš sāk aizstāvēt Jozepu meitenes dēļ, kura filmas sākumā viņam pārmet 'Kāpēc tu tā darīji, kāpēc tu arī piedalījies Jozepa pazemošanā?' Lai iekarotu Teas sirdi un savu cēlo motīvi vadīts, Kaspars nostājas Jozepa pusē. Viņš grib būt varonis mīļotās meitenes acīs. Taču dzīve nav pasaka un arī divi nav cīnītāji pret veselu baru. Priekš dotās - jauniešu - vides ļoti skarba patiesība - kas nav ar mums, tas ir pret mums; ja tu nesit, sitīs tevi. Nelaime tāda, ka meitenes tēls ir paviršs - viņa tomēr nostājas bara pusē. Daudz efektīvāk būtu iekombinēt šajā visā mīlas trīsttūri un likt Teai izvēlēties starp Kasparu un klases kūdītāju (tad vismaz mēs beigās līdzpārdzīvotu meitenes nāvei; tagad viņa tur vienkārši noasiņo pie sienas). Un Kasparam pēc konflikta ar matemātikas burtnīcu ir vēl viens arguments - viņš vairs nevar nostāties pret Jozepu, jo tad viņu izmetīs no skolas. Tā kā viņš ir cēlies no laukiem un izrāvies uz pilsētu, šī ir daļa no viņa sapņa, kuru viņš nevar upurēt! Paralēli ļoti spilgti iezīmējas skolotāju bezpersoniskā loma jauniešu attiecībās un distancēšanās no konfliktiem - cik spilgta ir matemātikas uzčene, atstājot skolēnus vienus pašu un ļaujot tiem pieņemt lēmumu, tikpat stratēģiski bezpersoniska ir direktore sarunā ar Kasparu. Kaspars ir zaudējis visu - savu sapni un meiteni! Viņš ir tas, kurš iniciē sliktos nošaut! Un Jozeps piekrīt. Viņš pilnībā pārvēršas ainā pirms pašas apšaudes - tur viņš ir pārliecināts un izlēmīgs, kas vēlreiz norāda uz viņa iepriekšējiem plāniem tos idiotus apšaut! Kopumā būtu jānoprecizē divi tēli un mums nebūtu nekādu šaubu un jautājumu. Jo var redzēt, ka filmu virza notikumi, nevis cilvēki. Bet kopumā - šī ir viena no jaudīgākajām jauniešu filmām!

Man aiz loga krievi dzied uzvaras dziesmas. Bet šovakar mans lielākais bērnības nedarbs, kuru es mātei atklāju tikai pagājušogad, t.i., ~14 gadus pēc nedarba faktiskās izpildes, jau otro reizi ieguva scenārija pieteikuma aprises. Brāļi Koeni var iet pensijā! Ar labunakti!

piefiksēju labākos citātus no S. Radzobes recenzijas par Dailes teātra izrādi "Priekules Ikars" (teksta autore aka dramaturģe/scenāriste/libretiste Māra Zālīte):
Priekules Ikars. Izrāde - krīze
"Kaut arī dramaturgu intelektuālās domas vājums un režijas arhaisms mūsu skatuves mākslā diemžēl nav nekas neparasts, Priekules Ikars citu līdzīgu gadījumu vidū tomēr izceļas: maksimāli ārprātīga ir izrādes vizuālā puse (Annas Heinrihsones scenogrāfija, Kristīnes Abikas kostīmi, Ingas Raudingas horeogrāfija), vienlaidus liekulīgs saturs, bet pāri visam – totāls teātra paškritikas trūkums un ciniska necieņa pret skatītāju."
"Īstais sižets, kura dēļ rakstīts darbs, atklājas vien otrajā daļā. Tas ir daudzos dzejnieces dramaturģiskajos darbos atrodamais vēstījums par ģēniju, resp., izcilu personību, ko pūlis pielūdz, bet pēc laika nodod un sit krustā. Sižets atkārtojas tik bieži, ka liek domāt par kādu pašas dzejnieces līdzīgu nesadziedējamu traumatisku pieredzi. Pat ja personāži izrādē nebūtu ieģērbti mūsdienīgos kostīmos, kas, cita starpā, neveido estētiski vienotu ansambli, vien padara daudzus aktierus resnus un tizlus, ir taču skaidrs, ka dzejniece rakstījusi par mūsdienām, nevis 17. gadsimtu. Ieciklēšanās subjektīvā sāpē Mārai Zālītei nav ļāvusi paskatīties apkārt (tai skaitā – uz sevi), lai ieraudzītu – kādreizējie varoņi laika gaitā ir ļoti pārvērtušies un viņu stiepšana uz sārta vairs reti kuru spēj aizkustināt. Arī viņu, kādreiz pielūgto, dēļ mēs atrodamies šodienas dziļajā bedrē."
"Iestudējumā atrodami stilistiski un žanriski visdažādākie elementi – pretenzija uz varoņdrāmu, intelektuāls disputs, 70. gadu mūziklu atraugas ar estētiski aizvainojošām pantomīmām, tautas komēdija, parodijas par sliktajiem latviešiem ..."