kaķa klepus - April 23rd, 2009

Karoč intervija bija pilnīgs fufelis. Savu mūžu šādā pasākumā nebiju jutusies tik brīva un neuztraukusies. No sešiem kandidātiem grupu darbā tika atsijāti trīs, pārējie tika intervēti. Manas konkurentes - pēdējā kursa bakalaura studentes. Mani intervēja pašu pēdējo, līdz ar to es vēl paspēju aiziet līdz darbam un papusdienot kopā ar kolēģiem. Pati intervija bija ar divām menedžerēm un personāla meiteni. Pirmais jautājums - pastāsti par sevi, izglītību un pieredzi - mani atbruņoja. Nu, tad tur par darbu grupā, sadarbības prasmēm, komunikāciju ar klientiem. Kaut kā palika iespaids, ka es neatbildēju to, ko viņas gaidīja, jo man visu laiku kaut ko pārprasīja 'nu bet kā tad tur tomēr ir'! Pēc tam sekoja jautājums par brīvā laika pavadīšanu, kur es ar stāstu par dramaturģijas aktivitātēm atraisīju meitenēs (neviltotu?) pārsteigumu :) Patiesībā visa saruna bija ļoti brīva, nepiespiesta un atvērta - no abām pusēm. Es biju godīga - gan par līderību skolas grupu darbos, gan par laika menedžmenta trūkumiem. Es pati biju pārsteigta par sejām, ko nācās pavērot no rīta tur, gaiteņos. Tāpat arī intervijas meitenes - viņās nebija nekas no tā, ko man ir stāstījuši; nekas no radītajiem priekštatiem. Pats lielais boss bija ienācis no rīta un apsveicinājās ar visiem :) Bet varbūt es tikai gribēju to visu pozitīvo redzēt. Varbūt es neesmu tas cilvēks, ko viņi meklē. Varbūt viņiem vajag pēdējā kursa studentu, kas izpilda rīkojumus, nevis izsaka viedokli par to :D To mēs redzēsim nākamās 1,5 nedēļas laikā.

Vēl es gribēju pastāstīt, ka šodien spēlēju biljardu. Bet zālē atradās arī Ģirts Ķesteris ar divām nepilnagdīgām dūdiņām. Grūti bija noteikt iespējamās radnieciskās saites, lai gan es tās apšaubu, jo tad sarunās būtu pieminēts kaut kas no rodņas aktualitātēm, bet tur tika runāts par skolu, izrādēm, Dailes teātra jauno (idiotisko) zvanu, seriālu un par Ķesterim piemītošo angļu valodas nezināšanas kompleksu. Vienai meitenei acīmredzami nebija krūštura. Tas vairāk izskatījās pēc draugiem.lv starpniecībā sabīdīta randiņa ar meičām tik iekārojamo aktieri, turklāt šī nebija viņu pirmā tikšanās. Bēdīgā atziņa: dzīvē Ķesteris ir tikpat neinteresanti nepievilcīga klišeja kā daudzviet uz skatuves, tas pats glumi seksīgais runasveids un liktenīgā vīrieša-mākslinieka manieres, kuras es gan precizitātes ladab sauktu par kompleksu. Priecīgā atziņa: es jau esmu par vecu tāda tipa vīriešiem, jo viņus acīmredzot interesē jaunākas un naivākas būtnes - tā ir tā mērķauditorija, uz kuru fona viņi var izcelt savu vīrišķību. Nabaga vīrietis, ko lai citu saka?!

Vienā no šodienas intervijas sadaļām apstiprināju savas šaubas par angļu valodu, konkrētāk - par tās izrunu. Jā, man arī ir komplekss - par to runājamo daļu. Kaut arī kuro gadu filmas skatos angliski, arī dažas daiļliteratūras grāmatas (par profesionālo literatūru nemaz nerunājot) ir nācies lasīt angliski, tad gandrīz vai trauksme mani pārņem, kad ir jārunā. Tādēļ vien, ka mana speaking practice ir aprobežojusies ar skolu un dažiem workshopiem. Bet, cilvēki mīļie, tā jūsu izruna ir vienkārši šausmīga! Es šodien aš katru 5to vārdu nesapratu. Ne jau pēc būtības, bet vārdu kā tādu. Tad ja tu esi saklausījies gan amerikāņu, gan britu, gan austrāliešu angļu valodu, latviešu versija dzen kapā ar kājām pa priekšu! Mans speaking english komplekss turpina plaukt un zelt :(