disaster
Feb. 8th, 2009 | 03:46 pm
Ja nu jums ļoti gribas noskatīties kādu garlaicīgu filmu un esat gatavi tam veltīt 1h45min savas dzīves laika, iesaku Rachel Getting Married. Pēdējās nedēļas laikā esmu noskatījusies 6 vai 7 filmas, šī noteikti ir visdrausmīgākā. Rachela bija listē sakarā Anne Hathaway nomināciju Oskaram par labāko sieviešlomu. Filma ir par jaunu sievieti, kura rehanibiltācijā periodiski pavadījusi pēdējos 10 gadus, nedēļas nogalē atgriežas mājās uz savas māsas kāzām. Mēs uzzinām dažādus šīs ģimenes pagātnes faktus, kuri normālos apstākļos droši vien netiktu apspriesti, taču ir vitāli nepieciešami, lai filmā vispār kaut kas notiktu. Otra nozīmīgā filmas sastāvdaļa ir multicultural environment - normālā amerikāņu ģimenē kāzas tiek svinētas krišnaīdu un afro-american stilā, kas ir mulsinoši, bet musical&dancing part takes a significant part of movie time! Konflikta pamatā ir 'sliktās' māsas ierašanās, kas uzplēš līdz galam nesadzijušās rētas, jo ģimenē ierodas cilvēks, kurš acīmredzot ir vienīgā vientuļā būtne šajā sabiedrībā un cenšas sev pievērst uzmanību. Tikai tāds nieks, ka nekas šo cilvēku - galveno varoņu - dzīvēs nemainās, tādēļ nav īsti jēgas to visu filmēt. Ja sliktā māsa kāzu naktī būtu nodedzinājusi māju, es saprastu, ka šī jaunā sieviete patiešām ir vientuļa un visiem spēkiem cenšas atgūt tuvāko cilvēku mīlestību. Nekas tāds, protams, nenotiek!
Bet ja atgriežamies pie Oskara nominācijām, tad patiesi skumja ir atziņa, ka novērtējuma kritērijs ir sūdīgu lomu mocīšana kameras priekšā. Vēl jo vairāk mulsina vakardien SAG (Screen Actors Guild) Award pasniegšanas ceremonijā dzirdētā Merilas Strīpas atziņa, ka 2008. gads aktrisēm ir bijis ļoti satriecošs un produktīvs gads. Esmu redzējusi 4 no 5 uz Oskaru nominētajām best performance by an actress in a leading role un, ja godīgi, neviena no tām jumtu nost nerauj :(