surprise
Oct. 30th, 2008 | 01:28 pm
Novērtēšanā mani šodien izčakarēja ne tik daudz par nespēju beigt noteiktajā termiņā, bet par orientācijas uz attīstību trūkumu. Saprotiet, ierēdnim taču ir jāpilnveidojas! Tas nekas, ka liela daļa no kursiem ir pilnīga tufta un to, ko es gribu, man neļauj mācīties, jo redziet pastāv risks, ka viņi mani nevarēs noturēt, ja aiziešu uz tiem kursiem un dabūšu to sertifikātu. Kad mana pragmatiskā attieksme pret kursu apmeklēšanu tika raksturota kā pārāk kritiska, jau nākamajā punktā mēs nonācām pie pretrunīgas atziņas, ka īstenībā jau nav kur celt to kvalifikāciju ierobežoto finansiālo iespēju dēļ, jo sakarīgi kursi ir dārgi. Bet ir jāmācās - pofig, vai to vajag/nevajag darbam! No manis gaida iniciatīvu, lai es pati meklētu apmācību iespējas, tajā pat laikā ir jābūt obejktīvam iemeslam, kāpēc man vajadzētu konkrētos kursus apmeklēt - koks ar diviem galiem! Ja boss pats izvēlas apmācīties, nevis nosūta darbiniekus, ir jāspēj pateikt - es arī gribu (kaut arī patiesībā es negribu!) un pēc tam novērtēšanā jāmēģina pārliecināt, ka es taču teicu, bet tu man neļāvi iet! Karoč, es nebiju gaidījusi sitienu tieši šajā vietā :( Nepatīkami, bet tā ir iespēja izdarīt secinājumus :)