reloaded
Oct. 29th, 2008 | 07:30 pm
Neskatoties uz to, ka laiks ārā ir draņķīgs, šī bija viena no skaistākajām dienām. Satiku savu Liepājas peli - draudzeni, ar kuru pēdējo reizi tikāmies pirms pusotra gada Jāņos, Liepājā. Varbūt tieši tādēļ, ka mēs tik reti komunicējam, šīs tikšanās ir tik sirsnīgas. Viena no vērtīgākajām īpašībām ir prasme klausīties un sadzirdēt otru cilvēku. Tāpēc man bija patīkams pārsteigums, cik daudz sīkumu viņa vēl joprojām atceras. Neticu es vairs nesavtīgai mīlestībai, jo jebkuru mūsu rīcību nosaka iekšējā vajadzība, tieksme pēc kaut kā. Bet četru stundu laikā manī ir atgriezusies ticība un mērķtiecība, iekšējs spēks. Bezgala banāli, bet tie bija vārdi, kas izteikti no sirds, ar mīlestību (pārāk bieži tie paši teksti tikai no citiem cilvēkiem mani nesasniedz). Fantastisks un ļoti mīļš cilvēks :)