kaķa klepus - September 29th, 2008

Principā, šī ir viena no tām daudzajām dienām, kad gribas visus nahuj pasūtīt. Par to, ka mani neviens nemīl; par to, ka uzrunā tikai tad, kad no manis kaut ko vajag. Nesaprasta un nesamīļota. Mierinu sevi ar domu, ka mums ir tikai tas, kas mums pienākas. Uzsitu sev uz pleca un saku - phe, dzīvē ir pietiekoši daudz skaistu lietu, kuras rada patiesākas emocijas nekā (brīžiem) līdzcilvēki. (Patiesībā, jau šīs emocijas ir mūsu pašu radītas, tā teikt - ilūzijas, bet ne par to ir šis stāsts .. ). Tātad - nu, i nahuj visus!