kaķa klepus - June 12th, 2008

Es zinu, ka laiku, kas tiek patērēts filosofiskās sarunās un pārspriedumos 'par dzīvi' ... ar cigaretēm, svecēm, tēju, alkoholu ... šo laiku taču var patērēt lietderīgāk - nodarbojoties ar seksu, gludinot veļu, lasot sēnes vai strādājot. Bet šīs sarunas ir viens no svarīgākajiem pavedieniem manās attiecībās ar Draugiem. Tas, ka tu otram cilvēkam vari atklāt savu dvēseli un savas vērtības, dot padomu vai dalīties savās sajūtās - tā, manuprāt, ir augstākā tuvība starp diviem cilvēkiem. Ja tev priekš tā nav laika, tas nozīmē, ka tev nav vajadzīga šo cilvēku mīlestība.

Yipii, nule kā savā rīcībā ieguvu pēdējo Velbeku, kuru vakar pamanīju skatlogā. Beidzot pa ilgiem es izlasīšu kaut ko, kas ir iesiets cietos vākos!

Man laikam vēl krietnu brīdi dzīvē saskarsmē ar vīriešiem nāksies cīnīties ar veco labo 'sieviete-medījums; vīrietis-mednieks' modeli. Nu, nav tā, ka viņi visi by default šito štelli saprastu un cīnītos par to, ko iekāro. Ne tik ļoti stereotipiski vai pašcieņas saudzēšanas nolūkos, bet es varu izrādīt iniciatīvu tikai līdz zināmai robežai. Iniciatīva no sievietes puses bieži vien tiek traktēta kā uzmākšanās, kāršanās kaklā. Vismaz es to tā saprotu. Pat tad ja to otru cilvēku pazīsti ļoti ilgu laiku un daudz kas ir aizgājis diez gan dziļās sliedēs, mēs atkal atgriežamies pie vieniem un tiem pašiem pārpratumiem un pārmetumiem. It really sucks, you know!