pēc "Ivanova"
Feb. 26th, 2008 | 02:17 pm
Viss īstenībā ir labi. Bet laikam arī to vajag uzrakstīt, lai neaizmirstas. Aizdomājos, kā tas īstenībā ir - cilvēks ir stiprs vai vājš, izdarot pašnāvību?! Ir taču jābūt drosmei, lai padarītu sev galu, kaut arī viss ir tādā dirsā, ka dziļāk vairs nav kur!? Gļēvs cilvēks turpinātu čīkstēt un krist visiem uz nerviem, nespētu pieņemt to galīgo lēmumu, ka vienīgais veids, kā atrisināt savas un citu ciešanas (kuras arī ir jāapzinās!), ir atņemt sev dzīvību un atpestīt citus no savas klātbūtnes! Tajā pat laikā gļēvi ir nerisināt problēmas, baidīties dzīvot, bet padarīt sev galu!
Vispār tā pēcizrādes garša, vakar nosūtītā īsziņa un saņemtā atbilde ... eh! Tāds man, lūk, šodien smeldzīgs un domīgs noskaņojums. Secinājums gan ir viens - par saviem sapņiem vienmēr ir vērts cīnīties, tiekties uz to piepildījumu ;)
Vispār tā pēcizrādes garša, vakar nosūtītā īsziņa un saņemtā atbilde ... eh! Tāds man, lūk, šodien smeldzīgs un domīgs noskaņojums. Secinājums gan ir viens - par saviem sapņiem vienmēr ir vērts cīnīties, tiekties uz to piepildījumu ;)