kaķa klepus - February 14th, 2008

Principā es piena produktus uzturā lietoju ļoti maz. Vienīgais Latvijā ražotais produkts, ko pērku, ir saldais krējums (35%). Palasot dažus rakstus, apņēmos arī turpmāk boikotēt Latvijas ražotājus. Vot, neēdīšu vairāk sieru un biezpienu. Skābo krējumu tāpat vairs nepērku, jo dārzeņus ēdu bez visādām pripravām! Mani pēc lai nāk šeit iekšā Lietuvas ražotāji ar savu produkciju, tad varbūt mūsu krutie biznesmeņi sapratīs, ko nozīmē bizness! Apbrīnojami ir viņu publiskie izteikumi un atklātā ņirgāšanās.

Sāka snigt un es atplauku! Te aiz loga viss ir tik balts un pūkains. Un es pēkšņi sajutos silti. Kopā ar rokām un apskāvieniem no blakus kabineta. Dvēselē ir atgriezies miers un līdzsvars :)
Turklāt kopš vakardienas kabinetā vēl joprojām skan SWHRock :)

Šodienas Dienā tas raksts par bulīmiju. Tās meitenes mamma man atsūtīja īsziņu, lai izlasu. Pēc tam telefonsarunā nonācām pie atziņas, ka neviens nevar palīdzēt tik ļoti kā katrs pats. Ne Dievs, ne mamma, ne draugs. Destruktīvākais, ko cilvēks ar sevi var izdarīt, ir dzīvot ar pagātnes nodarījumiem un sāpēm. Tas ir galā. Jā, tas ir noticis ar tevi, kāds ir bijis vardarbīgs, taču tas ir beidzies, tas ir pagātnē. Bet es zinu, cik grūti ir piedot un iet tālāk. Es arī bez saviem līdzcilvēkiem, bez tiem dažiem draugiem, kas grūtā brīdī mani ir stutējuši un teikuši, ka ir jācīnās, nebūtu tikusi galā ar likteņa-slikteņa mesto izaicinājumu. Paldies viņiem par to. Paldies zii, kura ir bijusi blakus visdrūmākajos brīžos. Taču tikai tad, ja tu esi pietiekoši drosmīgs paskatīties uz sevi, atzīties un nemelot sev, ja tu esi spējīgs atstāt pagātni pagātnē, izdzēst no sevis aizvainojumu, tikai tad tu vari uzvarēt. Pretējā gadījumā ne zāles, ne psihoterapeiti tev nepalīdzēs.