kaķa klepus - August 12th, 2007

Patiesībā šai nedēļas nogalei ir īpaša garša. Sākot jau ar 5dienas vakaru, kad ar nulle kā stāvoklī palikušo draudzeni devāmies uz Jūrmalu. Tas, ka viņa ir stāvoklī, ir viens varen incants fakts, jo viņa ir sangvinistiskākais cilvēks, ko es pazīstu. Nē, nav jau tā, ka sangviniķēm nevarētu rasties bērni! Tikai pēc-pirmā-šoka miers un līdzsvars, kas viņu ir pārņēmis savā varā, ir .. kaut kas patiesi apgarots. Jā, kad tu vairs neesi viena, bet jūs esat divi: kad tevī iekšā aug jauna dzīvība, kuras dēļ ir atteikts darbs Londonā; kuras dēļ ir zināmā mērā apstājies dzīves skrējiens; kuras dēļ visa apkārtējā pasaule un cilvēki, viņu attiecības un emocijas, iegūst pavisam citu nokrāsu. Tādos brīžos tu, mazais cilvēks, nevilšus nonāc pie atziņas, ka bērni ir vislielākā svētība, cēlākais un vērtīgākais mērķis. Bērnu priekšā noplok karjera un apklust vāvere mūžīgajā naudas ritenī. Pēkšņi viss šķiet tik relatīvs. Tā nu es Jūrmalas vēja šalkās un smilšu pieskārienos ķēru kaifu no šīs relativitātes apziņas.
Kaut arī nevar to vēju&smiltis ielikt somā un paņemt līdzi, paliek atmiņas un noskaņa. Tad tu sēdi savā dzīvoklī, nakts melnumā&klusumā, pārdomājot, ka atkal kaut kas ir sajucis. Sēdi 3os naktī un šķetini savu dzīves kamolu, meklē mezglus un sien tos vaļā. Tad tu saproti, ka ne jau foršs darbs un lielais piķis ir tas galvenais - tas mērķis, uz ko tiekties. Ne jau tas ir jāmeklē, tas atnāks pats. Būtiskākais ir atrast sirdsmieru un spēt justies laimīgai, pielāgoties ārpasaulei tik daudz, lai apkārtējos nevajadzētu uztvert kā apgrūtinājumu, pat tad ja viņi ir stulbuma&nīgruma iemiesojumi - viņiem ir tiesības tādiem būt! Spēt saglabāt savu iekšējo un ārējo pievilcību, ieturot distanci pret cilvēkiem, kuri nav tavu emociju vērti, un līdz sirds dziļumiem mīlēt tos dažus sirdscilvēkus, kas ir sasniedzami pat bez telefona vai interneta. Būt patiesai, nemelot sev. Iemācīties koncentrēties un strādāt produktīvi, nevis meklēt attaisnojumu vai maldīties pa nepareizajām šķērsielām. Būt brīvai un laimīgai ar visiem tiem dārgumiem: autoritātēm, filmām, grāmatām, dziesmām, sarunām, pastaigām un dzīvošanu! Dziļi un pamatīgi, sirsnīgi!
Jau piecas dienas ausīs skan Valērijas dziesmu teksti dažādos ritmos. Var jau smīkņāt, ka šamā jau tāda 'lēta krievu popsa' vien ir, bet patiesībā viņa nav ne lēta, ne popsa. Tā nav bezkaislīga fona mūzika, tie ir teksti, kuros gribas ieklausīties un saprast: "За любовь/Все отдал ты/Небоскребов все этажи/За любовь/Умирал ты/Ведь любовь больше чем жизнь." 3. novembrī koncis Kongresu namā :)