kaķa klepus - April 22nd, 2007

Tagad arī es zinu, kas ir Philip Seymour Hoffman. Pirmo rievu pierē radīja operatora un skaņu režisora darbs jau pašā sākumā - ainavas, vilciens uz pļavas fona, čīkstošās grīdas, Kapotes nopūtas, cigarešu dūmi ... tad ap filmas beigu daļu, pēc loģiski plūstoša sižeta, formējas kulminācija un rodas otra rieva. pakāršanas aina pierei liek savilkties pavisam. atslābums neiestājas pat pēc beigu titriem.
Lielisks aktierdarbs - ne tikai galvenais varonis. (rakstu vairākus teikumus, tad izdzēšu; atkal rakstu, atkal izdzēšu)
nē, te nav vārdam vietas. izcili.

No pašsajūtas viedokļa šī noteikti ir viena no sūdīgākajām nedēļas nogalēm. Parasti netraucētais miegs tika papildināts ar neskaitāmām aurām. Skaidrības labad jāpiebilst, ka manas diagnozes kontekstā jēdziens 'aura' nozīmē kaut ko fiziski specifisku, kad visam ķermenim iziet cauri tāda kā strāva. spēka vispār nav :( ir auksti. un nav iedvesmas.