kaķa klepus - December 27th, 2006

tāda mazliet pieklusināta trauksme te gaisā. ir pagājuši 3 mēneši kopš zināmām pārmaiņām. tās noteikti ir nākušas par labu. man personīgi. bet vai man profesionāli arī? ir atkal nemierīgs prāts par motivāciju un spēju/vēlmi rakt dziļāk. Nu ja, tuvojas 2 gadu periods, kad es mēdzu pārdomāt, vai tas, ko es daru, ir tas, ko man vajadzētu un gribētos darīt. tāds pārdomu periods. it kā es ne visai peldu šajā jomā, un patiesībā nav arī baigais iekāriens mesties iekšā dziļāk - rakt un rakt, kļūt par baigo spečuku un piekarināt zināmas krāsas birku. nav. sajūtu līmenī nekā tāda nav. tikai, kas ir tās kaislības, kuru dēļ es varētu visu šo pamest pusratā?! iegrimt vēl dziļākā mācību bedrē - aizmālēt acis, ka tās ir baigās investīcijas, kas atmaksāsies. stulbi, bet šobrīd daudz lietderīgāk ir investēt Merilas Strīpas filmās, jo tās man dod vārdos neizsakāmu gandarījumu, un ārējā izskatā, jo tas sniedz patīkamu ikdienas injekciju pašapziņai! trūkst atbildes un kaut mazākās norādes, kur to visu meklēt. tikai nesakiet, ka sevī. i'm exhausted.

ar mani šodien pat kaijas nerunā! ir smagi, mīlīši, ļoti smagi :( Tāpēc ka reālā pasaule ne uz pusi nav tik skaista un mīlestības pilna, kā tā, kurā pavadīju šīs četras burvīgās dienas!