kaķa klepus - November 15th, 2006

Prikolīgs klipiņš .. it īpaši otrā plāna tipāži :)
http://ziza.ru/2006/09/21/Holly_Dolly__Dolly_Song.html (godīgi sperts no mikstmiesis )
J. Pļuščenko Sex Bomb uznāciens atgādināja, ka tuvojas daiļslidošanas sezona - patiesībā vienīgais sporta veids, kuru varu skatīties t.t. 'no kases neattejot'.

šodien viss no rokām ārā krīt, visi kāpj uz kājām, grūstās, un, ja es līdz dienas beigām nepalikšu bez krūštura, tad būs baigi labi! Yē, šovakar teātris!
P.S. Vakar viena paziņa izteicās: "Klausies, meitene! Tu vienkārši staro. Jo dienas, jo vairāk! Kas ar tevi noticis? Tu izskaties kā iemīlējusies! Jā, tu noteikti esi iemīlējusies!"

Tas nekas, ka stundu pirms izrādes izdomāju piezvanīt sarunātajam līdzgājējam un, paceļot trubu, atskanēja nevis ierastais 'čau', bet 'vai tad šodien'?! Nākamais zvans 'draugam' - klau, es ceru, ka tu vēl neesi vilcienā, jo man tevi vajag uz teātri!
Reizēm mazās zāles izrādes atgrūž tieši ar to tuvumu - viss notiek burtiski tev pie kājām. šoreiz, varbūt meistarības dēļ, varbūt publikas iesaistīšanas dēļ, nezinu, bet bija kā naglai uz galvas. Bonāte ir zvērs - viennozīmīgi. Liekas, šīs paģirainās lauku sievietes, dzīves izdrāztās kuņas, ir viņas ampluā. Ilūziju, mūsu sapņu un realitātes pretstata tematika ir pēdējā laika hīts Nacionālā teātra mazajā zālē. bet varbūt tāpēc, ka tā arī ir mūsu laikmeta slimība - nespējam atšķirt patiesību no savām iedomām. Un tad viss saplūst vienā, lai arī izrādes kopējā intonācija un aktieru tipāži lēkātu kā kardigrammas līkne. Jo arī tas, ko mēs redzam notiekam uz skatuves, ir tikai mūsu ilūzija - iztēles projekcija apziņā.