kaķa klepus - October 16th, 2006

Viss jau nenotiek tā kā mums gribas. Viss notiek tā kā tam ir jānotiek.
Varbūt šodien pietrūkst saules, tikai ne elegances, koķetērijas un vēja matos. Ir tā kā sen nav bijis. Tās krāsas un škindošie sīkumi uzmundrina, tie ļauj savilkt lūpas viltīgā smīnā. Palūkoties caur skropstām un ieraudzīt.
Es šobrīd esmu kopā ar cilvēku, kas mani iedvesmo. Un tas ir vairāk nekā daudz. Mainās gan dzīve, gan attieksme pret to. Mums tomēr ir tiesības izvēlēties; pat tad, ja koķetējot ar sirdsapziņu, sev cenšamies iegalvot, ka izvēles nebija.

man patīk par tiem teļiem :D šeit vismaz ir diskusija: http://klab.lv/users/antuanete/209254.html. Palasīšu mājās

Es raudu par to, ko mīlu;
Es raudu par atklātību;
Es raudu par tiem, kuri mani ir pieradinājuši;
Es raudu par to cilvēcību, kas sirdī.
Tev un man. Paldies par šodienu.

P.S. Nedzirdu sevi sakām, ka tas viss notiek pārāk strauji.