kaķa klepus - September 11th, 2006

Hm. Viss, kas rakstīts iepriekš, pabāzts zem "acs". Bija doma vispār neko nerakstīt publiski. Tikai priekš sevis. bet grūti samotivēties. vai tiešām vajag, lai kāds tevi lasītu, lai kāds komentētu, lai kāds ar labu/sliktu/da-jek-kādu vārdu tev uzsistu pa plecu?! laikam jau vajag gan.
Pagājušonedēļ es guvu apliecinājumu savām spējām 'ieķerties' uz līdzenas vietas. nu, ne jau tā kā, ka rauj jumtu nost, bet taureņi bija. savukārt vakardien nonācu pie atziņas, ka vajag ļaut cilvēkam sevi pierādīt. atvērties un tikai tad izvērtēt, nevis balstīties pēc pirmā iespaida. nevajag iedzīt bailes cilvēkos, nevajag ..
un tagad atpakaļ darbā. sajūta tāda biku outstanding. cilvēki baigi noslāņojušies - ikdienā jau kaut kā to nepamana, bet kad ar svaigu aci atkal uz to visu paraugās, tad kaut kā ne visai. kaut kur jau sirds dziļumos tomēr gribas, lai mūs mīl, atzīst un respektē. ja tā nav, tad feministiski uzšaujam degunu gaisā, sataisām pārnopietno sejas grimasi, sakrustojam rokas uz krūtīm un nosaucam to par sevis pozicionēšanu. ai, nē. tā nevajag.
pietrūkst smalko diegu, to stīgu, kas ar glamūru atskan sirdī, kas ļauj justies kā sievietei - nevis kā auditorei, studentei, paziņai, draudzenei, bet kā SIEVIETEI!
man būs pašai sava šujmašīna un pēc nedēļām divām arī revised, pirms 10 dienām izdotais Research Methods for Business Students, super lēts Portera Competative Advantage. turklāt vakar pus2os naktī lasīju CRM. Incanti. kad beidzot sāk kaut ko darīt, tad arī rodas vīzijas un idejas, kādam ir jāizskatās manam maģistra darbam. Motivējies, dārgā, motivējies un strādā!

:D Zvanu savai mātei Nr. 2 uz skolas bibliotēku. Paceļ mākslas skolotāja. "Viņai ir stundas, pārzvaniet pēc kādām minūtēm 40". Pirmajā brīdī nodomāju, ka šamā beidzot paklausījusi manam padomam un nomainījsui darbu. bet pat pa vidu iespraucās doma, ka, neskatoties uz mūsu reto (bet sirsnīgo) komunikāciju, par kaut ko TĀDU jau nu es noteikti būtu informēta laicīgi. Otrajā brīdī biju nenormāli pārsteigta, izdzirdot tur otrā galā mākslas skolotājas savdabīgo balsi. Gribējās tā kā pačalot, "čau, Dace! Kā iet?! te es zvanu!" Bet tad kaut kā aprāvos. jā, atmiņas; es te tagad sēžu bērnišķīgā smaidā sarauktu degunu :R. šodien ir vējš matos!

Suddenly you recieve an e-mail from your ex-boss with a reference that she's got a lot of work and she (unfortunately) is not able to check your planning documents (BTW, that request upon her initative in the form of e-mail I sent month ago and documents consists of severel - less than 10 - pages!). There is written as well that "you're smart enough to do that by your own" - what for I'm not smart enough?! And, damn, how does she know that there is going to be a new boss for me that comes from MoT?!
I'm amazed :) Just to go out and fuck the world!