| Mājdzīvnieki... |
18. Jan 2005|08:15 |
Francis, Lidija un citi
Ierakstītas mājasgrāmatā. Zivis ir kanibāli: ja kāda nomirst, pārējās to tūlīt apēd
Nacionālā teātra aktiera Zigurda Neimaņa mājasgrāmatā jau vairāk nekā trīs gadus ir ierakstītas zivtiņas. Šobrīd 200 litru lielajā akvārijā mīt 46 spuraines. Un, kā smej viņa kundze Indra, par zivīm aktieris rūpējas vairāk nekā par savām meitām.
Vāvere un 24 papagaiļi
Zigurdam Neimanim mājās vienmēr bijuši kādi dzīvnieciņi. Jaunībā divus gadus pie viņa dzīvoja vāvere – krāšņais zvēriņš netika turēts būrī, tam bija atļauts lēkāt no viena skapja uz otru. Pēc tam aktierim uzdāvināja divus papagaiļus, kas savairojās līdz divdesmit četriem, bet vienā pavasarī 23 no viņiem izlidoja pa logu... Savulaik viņam mājās bija suns, arī kaķis, bet nu straujais dzīves ritms neļauj turēt dzīvnieciņu, par kuru jārūpējas diendienā. Tāpēc Neimanis izšķīrās par zivtiņām – lai vismaz kāda dzīva radībiņa mājās. Pēdējā laikā aktierim darba teātrī kļūst mazāk, brīvā laika arvien vairāk, un viņš pavisam nopietni domā arī par kādu četrkājaino draugu. Tas varētu būt kaķītis, varbūt trusis, bet varbūt pat sesks...
Likās, ka iet ledus
Neimanis stāsta: akvārijs jātīra trīs reizes mēnesī – jānoslauka iekšējais stikls, jāpatīra akmentiņi, jānomaina ūdens. "Zivtiņu pabarošana mēnesī izmaksā piecus latus, plus vēl divi trīs lati par elektrību, kas zivtiņas silda un uztur nepieciešamo ekosistēmu."
Aktieris zina stāstīt, ka dekoratīvo zivtiņu mūžs nav garš –divi trīs gadi. Kad viņas aiziet uz "labākiem medību laukiem", tiek piepirktas klāt jaunas. "Ir tādas, kas maksā trīs latus, un ir tādas, kas maksā 30 santīmus. Bet es nekad neesmu sapratis, kur ir tā atšķirība – jo ne jau tās dārgākās ir tās smukākās..."
Vienreiz zivtiņas akvārijā pašas savairojās. "Domāju, kas tie par sīkiem tārpiņiem, bet, apskatījis uzmanīgāk, sapratu: tās taču ir zivtiņas. Tas man neienāca prātā, ka viņas tādā akvārijā varētu apbērnoties." Aktieris saka: parastā akvārijā tā nenotiek. Zivtiņas, ko audzē komercijai, tiek turētas cita tipa akvārijos – kur, nepārtraukti šļācot iekšā ūdeni, zivtiņas jūt pavasari. "Kāpēc viņas to izdarīja pie manis, nesaprotu... Varbūt pamainīju režīmu, ielaidu vēsāku ūdeni un viņām likās, ka iet ledus..."
Viņi ir pārītis
Ar zivtiņām neizveidojas tik "intīmas attiecības" kā ar sunīti vai kaķīti: ne aprunāties, ne paglaudīt. Taču tik un tā dažām ir iedoti vārdi. "Protams, viņas to nezina un uz saviem vārdiem neatsaucas – laikam caur stiklu nevar dzirdēt..." aktieris smej un skaidro, kā zivtiņas tikušas pie vārdiem: "Viens ir Francis, otra ir Lidija – viņi ir pārītis... Laikam viņi ir tie, kas visvairāk zīmējas pie stikla... Vēl ir arī Oskars – ļoti dekoratīvs, pēc silueta atgādina lasi. Un tā kā laši man saistās ar Zvejnieka dēlu, nosaucu viņu par Oskaru..."
Neimanis saka: "Kā jebkura dzīva radībiņa, arī zivtiņa ir ziņkārīga un reaģē, kad saimnieks ienāk telpā – visas uzreiz saskrien pie stikla. Cik viņai var būt smadzeņu, ja galviņa tik liela kā nags? Ko viņas domā? Iespējams, mana parādīšanās viņām saistās ar to, ka dos ēst. Bet es jau gribētu domāt, ka viņas pazīst mākslinieku no Nacionālā teātra un zina visas manas lomas...". |
|