Tas ir ļoti grūts darbs - ātri braukt... |
[14. Jan 2005|10:08] |
[ | Garastāvoklis: |
| | domājošs | ] | 34 gadus jauna policista Edmunda Zivtiņa pakļautībā atrodas visi Latvijas Republikas Ceļu policijas spēki. Cik to ir kopskaitā, Zivtiņa kungs atsakās teikt, paskaidrojot, ka tā ir klasificēta (tātad slepena) informācija. Edmunds Zivtiņš aizraujas ar motosportu, un viņa personīgais auto ir septītais "žigulis". Ikdienā ceļu policijas priekšnieks brauc ar dienesta "Volvo" ar divlitru turbodzinēju, un viņa padotie par viņu saka labus vārdus, uzslavējot priekšnieka pieejamību vēlmēm un idejām. Vienkārši runājot, ar jauno ceļu policijas šefu "var parunāt". Amatā esat stājies pavisam nesen. Ko varam gaidīt? Mūsu statistika ir tāda, ka esam pirmajās vietās ar bojā gājušo skaitu, līdz ar to kaut kas šajā jomā ir jādara. Šobrīd mums ir nulles variants saistībā ar soda sistēmu un jauno Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kuru pakāpeniski sāksim apaudzēt, vadoties no vienas vai otras situācijas. Piemēram, šobrīd mums ir ļoti svarīgi tādi punkti kā ātruma neievērošana, jo ļoti daudzi pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu. Ļoti daudzi cilvēki iet bojā, jo nepiesprādzējas automašīnā, un daudzi brauc reibumā bez tiesībām. Šie trīs jautājumi ir prioritātes. Mums ir izstrādāti priekšlikumi, tie ir ceļā uz apstiprināšanu, sākumā Ministru kabinetā, pēc tam Saeimā. Nāks klāt soda punkti par drošības jostu nelietošanu, par ātrumu ceļam katru pozīciju vienu pakāpienu uz augšu, un par braukšanu reibumā bez tiesībām gribam auto konfiskāciju. Vai cīņa ar ātruma pārkāpšanu un citiem smagiem pārkāpumiem ir efektīva, ja vēl joprojām ir iespējams uz ielas "sarunāt" ar ceļu policistu? Atklāti sakot... visi saka, ka iespējams sarunāt, es atkal vienmēr saku - nemēģiniet runāt, jo šobrīd mums piecas krimināllietas par kukuļdošanu no autovadītajiem, un mēs sadarbībā ar Ekonomikas policiju un Iekšējās drošības biroju strādājam šajā jomā. Iekšējās drošības birojs un Kriminālpolicija strādā arī ar inspektoriem, mums ir apzināts vesels saraksts, tas saraksts, protams, nav liels, bet tāds ir - ar inspektoru uzvārdiem, kuri ir ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli, un ar viņiem strādā. Ticiet, agri vai vēlu pienāks brīdis, kad nevarēs vienkārši iedot kukuli policistam. Jo policists domās par sevi un par savu ģimeni. Vai jūs patiesi gribat to izskaust? Jā! Un nebūs šādu situāciju. Jums, kā autobraucējam būs izdevīgāk nepārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, nekā pārkāpt. To var panākt tikai kompleksi - strādājot, runājot, mācot un sodot. Kāda šobrīd ir ceļu policista vidējā alga? Divsimt latu. Bet kamēr policisti saņems šos divsimt latus, tikmēr viņi nepārstās ņemt kukuļus... Un cik pēc jūsu domām viņiem vajadzētu saņemt? Ja cilvēkam ir iespēja ņemt kukuļus, un lai viņš nekristu kārdinājumā, baidoties pazaudēt darbu, vajadzētu saņemt, teiksim, sešsimt latus, jo šis darbs ir arī bīstams. Ziniet, tas ir atkarīgs no cilvēka. Ja cilvēks ar galvu nedraudzējas un nekā nesaprot, un tiešām izspiež naudu uz ceļa, tad arī brīdī, kad viņš pelnīs sešsimt latus, viņš tāpat ņems, jo viņam liksies, ka vienmēr ir par maz. Tā kā tas nav galvenais. Cilvēkam jau tāda "natūra" ir - maksās tūkstoš latus mēnesī, vienalga būs par maz. Protams, ka labi, ja maksā vairāk, bet, kā teica Valsts policijas priekšnieks - lai viņš varētu izpildīt visu, ko no viņa prasa, viņam trūkst 15 miljonu. Summa ir ievērojama! Visu laiku turpinās runas par algu palielināšanu, bet nevar uzreiz vienkārši paņemt un uzcelt tās algas līdz griestiem, nevar. Padomājiet, kāda valstī, tautsaimniecībā, ir vidējā alga, cilvēkiem ar vidējo izglītību. Jo inspektoram tiek prasīta vidējā izglītība. Labi, ir papildus kursi, ir līmenis ceļu policijas inspektoram... nu, pietiekams, lai viņš varētu strādāt. Jābūt saskarsmes kultūrai, juridiskajai, fiziskajai - visam ir jābūt. Bet ar to izglītību, kas viņiem ir šeit, ir grūti atrast darbu citur. Ir jāmācās, jāizglīto sevi tālāk. Bet ja izglītojies, arī Valsts policijā ir tādas pašas iespējas augt un pelnīt vairāk. Atgriežoties pie ātruma pārkāpumiem - kā jums pašam šķiet, vai ātruma ierobežojumi uz ceļiem ir adekvāti? Jūs domājat, ka vajag mazākus vai lielākus ātrumus? Mūsdienās tiek ražoti ļoti jaudīgi auto, kas reizēm ir spējīgi attīstīt pat trīsreiz lielāku ātrumu, nekā mūsu valstī ir maksimāli atļauts. Loģiski, ka cilvēks šīs iespējas mēģinās izmantot. Es jums paskaidrošu, ka šīs automašīnas nav domātas tam, lai jūs no punkta A uz punktu B varētu nokļūt maksimāli īsākā laikā. Jūs zinat to? Tās ir domātas tam, lai automašīna jūs izglābtu uz ceļa, kad jūs, piemēram, "ejat uz apdzīšanu", lai pietiekami ātri varētu veikt šo apdzīšanu, bet nevis tāpēc, lai pa galvu pa kaklu nestos pa šoseju ar 260 km/stundā. Vai jums pašu nekad nav piemeklējusi vēlēšanās iespiest gāzes pedāli dziļāk grīdā? Tāpēc var mierīgi aizbraukt uz Biķernieku trasi, ir speciālas dienas. Man arī ļoti patīk braukt ātri, pats braucu ar motociklu. Kāds ir jūsu motocikls? Tagad diemžēl nekāds. Bet, atgriežoties pie ātras braukšanas - ir daudz un dažādi varianti, bet pa ielu ir bīstami braukt ātri. Biķernieku trases īre - tas nav tik vienkārši... Nav vienkārši, toties droši. Vajag salīdzināt, kas ir labāk - drošība vai risks, nesoties pa Pleskavas šoseju ar 250 km/stundā. Pleskavas šoseja nav droša, bet Jūrmalas šoseja varētu gan būt diezgan atbilstoša? Uz Jūrmalas šosejas katru nedēļu iet bojā gājēji, kurus notriec šie ātrie braucēji. Katru nedēļu iet bojā gājēji. Patiesībā šiem gājējiem tur nevajadzētu atrasties arī ar pie atļautā ātruma 100 km/h? Nevajadzētu gan, bet tik un tā viņi iet bojā. Un iet bojā tāpēc, ka braucam diezgan ātri. Atļautais ir 90, plus mīnus, ja vēl acis pieveram, tad 100, bet diemžēl tur ir bijuši tādi ātrumi kā 180 - 200 un vēl vairāk. Vai atbalstāt domu, ka vismaz Jūrmalas šoseja būtu jāizbūvē par ātrgaitas šoseju, pa kuru atļautais ātrums būtu ja ne kā Vācijā, tad vismaz 120 km/h? Es neesmu bijis Vācijā. Neesmu redzejis tādu riktīgu autobāni, un nestādos priekšā, kā tur ir organizēta kustība, bet ja ir iespēja izveidot tādu šoseju, kur būtu droši braukt ar 300 km/stundā - bet lūdzu! Bet pagaidām, kamēr Jūrmalas šoseja nav droša... Labi, tā ir plata un diezgan taisna, bet nav droša, lai varētu tur tik ātri braukt. Cik sen pats esat strādājis patruļā uz ceļa? Es diezgan bieži izbraucu uz ceļa pastrādāt. Paskatīties, kā notiek. Mani interesē, kas notiek uz ceļa ar tiem pašiem gājējiem, arī ar agresīvo braukšanu man patīk pastrādāt, parunāt ar cilvēkiem. Tātad jūs vienkārši uzvelkat parasto formastērpu un izbraucat uz ceļa? Jā, redziet, kur ir mans formastērps! Cik ilgi jūs strādājat policijā? 13 gadus. Tātad sākāt strādāt, kad jums bija 21 gads. Vai tajā laikā nebijāt agresīvs braucējs? Tajā laikā man nebija automašīnas. Braucu uz darbu ar autobusu, un pirmā automašīna parādījās 1993. gadā. Īstenībā tā man ir vēl līdz šai baltai dienai, vasarā braukāju uz laukiem. Un kas tā ir par mašīnu? Septītais žigulis. Tas ir pārsteigums! Nu lūk! (CP priekšnieks pasmaida). Mani ļoti iepriecina ātra braukšana. Somijā braucām pa trasi ar sporta motocikliem, un tur bija arī automašīnu ekstrēma vadīšana. Un vēl man ļoti patīk lēna braukšana, bet ne jau "sēņojot" vai velkoties, bet braukt piecdesmit tur, kur var piecdesmit. Kur var deviņdesmit, es parasti ar "žiguli" braucu uz astoņdesmit, un atpūšos. Esmu sevi pieķēris, ka ja braucu ātri, piemēram, braucot ar policijas transportu, vai kad sanāk kāda pakaļdzīšanās, es ļoti piekūstu. Tas ir ļoti grūts darbs - ātri braukt. |
|
|