| Nesūkā īkšķi! |
[4. Jan 2005|14:32] |
Skaties Jāņa Žildes jauno videoklipu "Stāvi viens"
Jānis Žilde, kas ir pazīstams kā grupas "Satellites Lv" un projekta "kuba" dalībnieks, pabeidzis darbu pie jauna videoklipa.
Klipa režisors ir animators Edmunds Jansons.
Klips tapis skaņdarbam "Stāvi viens", kas ņemts no martā iznākušā albuma "Stāvi". Skaņdarbs šogad jau guvis ievērojamus panākumus Radio "Naba" gada noslēguma topā un ierindojies 32. vietā. Albumā "Stāvi" piedalījušies vairāki viesmākslinieki, to skaitā leģendārais trompetists Gunārs Rozenbergs, mecosoprāns Antra Bigača, kontrabasists Andris Grunte un elektroniskās mūzikas projekti Rostislav un Oid.
Jaunais animētais video ir savdabīgs ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("Haikas", "Šupuļdziesma", "Zvaigžņu tēja", "Baltā") topošajā multiplikācijas filmiņā "Šķērrocis", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "Stāsts par īkšķa sūkātāju" (Mārtiņa Vērdiņa tulkojumā)
Edmunds Jansons:
"Maziem bērniem piemīt netikums mūžīgi bāzt mutē un sūkāt pirkstus, tādēļ senos laikos mammas baidīja savus bērnus, ka atnākšot kāds skroderis ar lielām šķērēm un pirkstus nogriezīs. Tieši tāds skroderis - Šķērrocis ir šīs animācijas filmiņas galvenais varonis, kurš kādā sniegotā ziemas dienā atrod pie savām mājām pamestu mazuli. Šis bērnu bieds, bubulis, nonāk situācijā, kad savas nedaudz pielaidīgākas rīcibas rezultātā kāds bērns no viņa vairs nebaidās, pat ir ar mieru iemīlēt. šādas nepazīstamas sajūtas liek sašķobīties Šķērroča pasaules pamatiem..."
Heinrihs Hofmans "Stāsts par īkšķa sūkātāju"
"Konrād, mammai jāaiziet,
Paliec mājās viens mazliet.
Esi kārtīgs, nēesi skaļš,
Kamēr nākšu atpakaļ.
Tikai sarunāsim tā:
Īkšķi gan vairs nesūkā
Ja kāds īkšķi sūkāt sāk,
skroderis ar šķērēm nāk.
Saķers tevi un, ak posts,
Īkšķi ņems un griezīs nost."
Necik tālu mamma nav,
Hops, un īkšķis mutē jau!
Blīkš! Un durvis atvēris,
Ātri ieskrien skroderis,
Lielās Šķēres rokā ķer,
Konrādam pēc īkšķa tver.
Šņik un Šņak! tā šķēres šņirkst,
Meklē kur ir zēnam pirksts,
Lielās asās šķēres skan.
Abi īkšķi nost jau man!"
Tad, kad mamma mājās nāk,
Konrāds žēli raudāt sāk,
Stāv bez īkšķiem kluss un bāls.
Te nu mūsu stāstam gals.
(Mārtiņa Vērdiņa atdzejojums) |
|
|
