| ??? |
4. Nov 2004|11:29 |
Šonakt praktiski neesmu gulējusi vispār... to mirkli, ko iesnaudos redzēju dīvainu sapni:
Uz mani šāva un trāpīja - ķermenī sajutu ātru, assu sāpi, bet pirmajā mirklī tā smeldze mijās ar baudas sajūtu. Mani visu pārņēma silts miers, pēc kura esmu tiekusies jau sen, negribējās kustēties(es arī to nevarētu izdarīt, jo biju kā ar karstu svinu piepildīta). Mutē sajutu siltu, sāļu garšu un tikai tad nāca tā skaudrā un nežēlīgā sāpe. Smadzenēs iešāvās doma, ka nedrīkstu ļauties šim mieram... ja tagad nekustēšos no šīs baisās tumsas nekad neizkļūšu un to es tagad nevaru atļauties... sāku līst uz vēdera, jo piecelties, pati saviem spēkiem nespēju. Mans ceļš bija mokošs un ilgs, bet es zināju, ka kaut kur ir jābūt gaismai un man tur jānokļūst, lai kāds mani pamana un varbūt pasniedz man savu stipro roku.
Pamodos ar pārkostu apakšlūpu (uz kuru mana draudzene šodien reaģēja ķiķinot).
Bet es gribu skūpstīties (kaut arī ar pārkostu lūpiņu)!!! |
|