urn:lj:klab.lv:atom1:ofija un rudens vēji. un rudens vēji. ofelia.morfia@gmail.com Ofēlija. 2010-09-01T21:21:09Z 2010-09-01T21:21:09Z urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:26345 2010-09-02T00:06:00 2010-09-02T00:06:00 2010-09-01T21:21:09Z 2010-09-01T21:21:09Z Pārlasīju 7gd "pirms pieciem gadiem un tagad" un sapratu, ka vienā sadaļā es esmu samelojusi. Vairāk par visu es baidos uzzināt, ko tieši viņš jūt, pateikt jā vai nē, vēl reizi noskūpstīt viņu vai nenoskūpstīt nekad. šobrīd es esmu tik sasodīti apjukusi par to, ko es jūtu pret viņu. You mean the world for me, but you'll never know. Jo. Dažreiz, par spīti visam, ko es domāju par pasauli, vairāk par visu man ir bail viņu pazaudēt. Nevis dažreiz, bet vienmēr. Es ilgojos es baidos, es vēlos apskaut un pievilkt tuvāk, es bēgu.<br>Un lai gan es zinu, ka viņš ir.. mans cilvēks. Taču savā dzīvē es esmu pārliecinājusies, ka īstie cilvēki var sastapties par ātru. Tapēc vēl jo vairāk, es vienkārši turpinu viņu vērot un stāstīt niekus, stāstus un tēlus. sūtīt vēstules, un mēģināt izlasīt viņa acīs un soļu nospiedumos atbildi, no kuras man ir bail. Un es zinu, ka viņš mani pazīst labāk nekā jebkurš cits. Un es zinu, ka es vairāk vai mazķ saportu viņu. Un tomēr, es šaubos.<br><br>p.s. es rakstu šeit tika brīžos, kad ir pārāk skumji. Uzrakstīts klabē tas viss izklausās tik muļķīgi, ka paliek vieglāk.<br> <a name="cutid1"></a><br> <br> <br>I'm sitting across from you <br>I'm watching everything you do <br><s>You don't know, you don't know me, at all</s> <br> <br>My head is above the cloud <br>Sun rising, they don't meet mine <br> <br>but I'm dreaming, <br>I'm dreaming of you now <br> <br><i>If I told you, what would you do?</i> <br><i>Would you make me look like a fool?</i> <br><u>I'm falling in love with you</u> <br>and I'm dreaming of the things we'd do <br><s>but you don't know, you don't know me, at all</s> <br> <br>Full fear of what you might do <br>I say nothing but look at you <br>and my heart is, my heart is over you <br> <br>What am I suppose to do? <br>Would you make me look like a fool? <br> <br>Im sitting across from you <br>You don't know just what I do <br>But Im dreaming, <br>Im dreaming of you now <br> <br>Im falling in love with you <br>But you're dreaming of what I do <br>When Im falling, <br>Im falling over now urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:26110 2010-02-09T21:41:00 2010-02-09T21:41:00 2010-02-09T19:46:37Z 2010-02-09T19:46:37Z Nomainiet mani. Es negribu būt balons, kas pildīts konstantām ilgām. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:25666 2010-02-01T23:03:00 2010-02-01T23:03:00 2010-02-01T21:12:15Z 2010-02-01T21:12:15Z Saplēst glāzes, metot pret sienu, pastaigāties to noklusētajos vārdos, klusēt, nedzirdēt plīstoša stikla troksni. Nekas nav noticis. Tev tikai tā šķita. Stikli? Es neredzu stiklus.<br />Saplēst glāzes un tām līdzi - ilgas.<br />Es domāju, kā jūtās naktstauriņi, kad tie sitās gar spuldzi, kas ir tikai remdena un nesadedzina un tomēr, stikls neļauj nokļūt tur. Tur. Un tā stundām ilgi. Stundām, dienām, mēnešiem. Gadiem vēl ne. Lai gan šķiet, ka varētu būt arī gadi.<br />Remdenas spuldzes, ar spējiem gaismas uzliesmojumiem, kas uz mirkli remdina ilgas. Dažreiz gribās, kaut spuldzes stikls beidzot kvēlotu, kaut atnāktu kāds, kurš nezin naktstauriņu ilgas un kāds, kuram tas ir tikai kukainis.<br /><br />Ilgas.<br />Naktstauriņu mūžīgie lāsti - gaisma aiz stikla.<br /><br /><br /><br />[edit]<br />Un tomēr, es negribu beigt ilgoties. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:25378 2009-12-28T00:28:00 2009-12-28T00:28:00 2009-12-27T22:30:40Z 2009-12-27T22:30:40Z Man ir bail aiziet gulēt. Paniski bail. Un es pat vairāk nezinu kas ir ļaunāk. Murgi vai bezmiegs.<br />Taču ir vien jāiet. Vēl viens sasodīts iemesls, lai es vēlētos izvākties pirms deviņpadsmit. Man nebūs nevienam jāskaidro ka domas par iešanu gulēt manī izraisa paniku un es gribu palikt augšā tik ilgi, kamēr es esmu tiktāl pārgurusi lai brutāli atlūztu. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:25177 2009-12-27T13:52:00 2009-12-27T13:52:00 2009-12-27T11:57:23Z 2009-12-27T11:57:23Z <img src="http://i47.tinypic.com/205y260.jpg"><br>Ir būtnes kuras neaiziet. Vēlarvien, vai nekad. Vai zini, kā tas ir, ja viņa ir nolēmusi palikt tevī vienmēr, sildīt ar svecēm plecu augstumā un naktstauriņu krāsas lakatiem? Sisties krūtīs uz āru, kā smilšu naktstauriņš. Sapīties tavās domās, kā naktstauriņš. atstāt naktstauriņu pēdu nospiedumus katrā lapaspusē, kuru tu vai viņa mīl. Viņa nemāk aiziet. Tāpat kā es. Un par to es esmu laimīga. Pie Elizabetes var atrast mieru tādā laikā, kā šis, kad ziemssvētki ir asaroti un rītos vienīgā sajūta ir tukšas skumjasa. Elizabete ir kā šokolāde un sveces gaisma. Ar vienu mazu gabaliņu pietiek, lai piepildītu visu un atkal varētu smaidīt.<br><br><a name="cutid1"></a><br>Dreamt I was back with the pirates and cats of my sommerville<br> The girl in the alphabet shirt covered in dirt lives on the hill<br> <br> Well, my sweet Josephine,<br> Are you still racing stray dogs<br> Across the old stream?<br> My neighborhood queen,<br> Are you still kissing cowboys that cry, Josephine?<br> <br> She stole, my grandmother's watch, a treasure to touch<br> To keep time to herself<br> Her mind, was a very big house, we got lost there for hours<br> Until August fell.<br> <br> Well, my sweet Josephine<br> Are you still racing stray dogs<br> Across the old stream?<br> My neighborhood queen,<br> Are you still kissing cowboys that cry, Josephine?<br> <br> You say you're alright, but Josie it's time<br> You gotta get your feet on the ground<br> But she says: "No, don't you see we have wings?<br> It's the funniest thing, it's just that no one knows."<br> No one knows, sweet Josephine...<br> <br> Well, my sweet Josephine<br> Are you still racing stray dogs<br> Across the old stream?<br> My neighborhood queen,<br> Are you still kissing cowboys that cry, Josephine?<br> <br> My neighborhood queen,<br> Are you still kissing cowboys that cry, Josephine? <br> urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:24996 2009-12-23T12:16:00 2009-12-23T12:16:00 2009-12-23T10:21:43Z 2009-12-23T10:21:43Z Ir tik savādi labi aiziet no forumiem. Tik daudz domu un uztraukumu uzreiz ir nost no pleciem.<br />Protams, es pēc jums ilgojos. Protams, es to nožēloju - savus čudakus un savus cilvēkus. Un tomēr - tagad ir tik ļoti vieglāk. Nav jāpiespiež darīt lietas, kuras mīlu darīt tad, kad ienāk prātā. Nav jāpacieš cilvēki ar mūžīgiem jautājumiem un cilvēki ar kuriem es nevēlos runāt. Tā ir savāda brīvība.<br />Brīvība rakstīt, kad ienāk prātā, brīvība veidot grafikas tikai pašai sev, iespēja atkratīties no darbaholiskās nepieciešamības vienmēr strādāt kāda foruma labā.<br /><br />Es gan zinu, ka nemāku aiziet. 7gd es jau atgriezos. Man šķiet, ka nebūs vēl Februāris, kad būšu atpakaļ arī CC. Iespējams. Es nedaudz pēc tā visa ilgojos. Tikai mazdrusciņ. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:24756 2009-12-05T02:20:00 2009-12-05T02:20:00 2009-12-05T00:27:13Z 2009-12-05T00:27:13Z Es zināju, ka man ir šovakar jānoskatās Frīda.<br />ES nespēju noticēt, cik daudz esmu palaidusi garām. Sajūta, ka pusi filmas es redzu pirmo reizi. Sajūta, itkā tā būtu izmainījusies, kopš pagājušās reizes, kad to redzēju. Lai gan zinu, ka mainījusies esmu es pati.<br /><br />Es nezinu, kādēļ cilvēki saka, ka šī filma viņiem uzdzen depresiju. Mani tā šonakt, uz šo vienu nakti atgrieza dzīvē. Atgādināja visu. Visu. Tā ir silti skarba. Smaga kā sajūtas, bet trausla kā tauriņa spārns. Mīlama kā smaids un rūgta kā dzīve. Tā ir svarīga. Pat ļoti. Tā māca smaidīt un dzīvot. Vismaz man.<br />Taču es neriskēšu ķerties pie grāmatas. Iespējams grāmatas es jūtu labāk, taču, tā atgriež metāla stieņus lāpstiņās un skarbu izaicinājumu, aizmirstot maigumu. Aizmirstot, ka zem raupjas uzvalka drēbes slēpjās ādas zīds. Viņa ir bīstama.<br />Taču ne šādi un ne šovakar.<br />Es šovakar vairāk neesmu pazudusī sieviete. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:24409 2009-12-04T23:31:00 2009-12-04T23:31:00 2009-12-04T21:34:45Z 2009-12-04T21:34:45Z Izklikšķināt deju taktis uz šķiltavām. Piesmēķēt vārdus ar ķiršiem un pēc tam plūkt tos no savām lūpām un stādīt kauliņus domās, cerot ka acīs izaugs ķiršu koks. Skaitīt garneles bļodā kā nedzīvus, tikko dzimušus embrijus.<br /><br />Sirealitāte. Tas ir labs vārds<br /><br />P.s. Šķiet, ka garneļu melnās acis mani slikti ietekmē. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:24212 2009-11-28T02:35:00 2009-11-28T02:35:00 2009-11-28T00:39:09Z 2009-11-28T00:39:09Z Tādos vakaros, kā šis es ienīstu empātiju. Es ienīstu raudāt tādēļ, ka apkārt visi gaida un uztraucās par cilvēku, kurš pašlaik ir savā veidā naida vērts. Es ienīstu pēdējos mēnešos justies slikti tapēc, ka slikti jūtās cilvēki apkārt, dēļ viņas.<br />Es ienīstu domāt par to, kas ar viņu notikt, apzinoties, ka mani tad neuztrauc. Ienīstu raudāt tapēc, ka pārējie to neatļaujās. Ienīstu sajūtu, ka zem pirkstgaliem jūtu viņu emocijas.<br />Empātija. Iemesls lai nolādētu emocijas. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:24009 2009-11-26T22:37:00 2009-11-26T22:37:00 2009-11-26T20:45:31Z 2009-11-26T20:45:31Z Jau otro reizi mūžā nākās saprast, ka ģimene, kā asinssaišu radniecības kopums nenozīmē neko. Reiz es atteicos no tēva un šodien es atteicos no māsas, iegūstot brāli.<br />Vārdi <i>vienas asinis, tev un man</i> nenozīmē neko. Jēdziens, kas man vairāk nenozīmē pilnīgi neko. Likumus, pieņēmumus, ierakstus papīros. Bet ne jūtas, ne cilvēciskus pienākumus. Ģimene ir cilvēki, par kuriem tu rūpējies uztraucies, ar kuriem tu vari parunāt par jebko, uz kuriem vari paļauties un kuri rada māju sajūtu, zinot, ka tāpat tas ir arī otrā virzienā.<br />Mana ģimene pašlaik ir cilvēki, kuri ir mani cilvēki. Cilvēki kuri man ir tuvāki par visu, cilvēki, par kuri nav un nebūs svešinieki un cilvēki, kurus ieraugot pārnākam mājās gribās smieties un apmesties ap kaklu. Cilvēki ar kuriem es nevaru pavadīt vairākus gadus nopietni nerunājot. Ar asinsradiniekiem tā var. Taču tā nav ģimene.<br />*klusums*<br />Ģimeni var izvēlēties pats. Ir tikai jāprot aiziet un jāprot izvēlēties. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:23677 2009-11-18T00:22:00 2009-11-18T00:22:00 2009-11-17T22:31:38Z 2009-11-17T22:31:38Z <a href="http://i47.tinypic.com/245ztxz.jpg"><img src="http://i49.tinypic.com/wi39j6.jpg"><br>Pilna versija</a><br><br> <a name="cutid1"></a>Jau atkal es to klausos tik ilgi, kamēr pati spēju uzrakstīt vārdus.<br><br>Pamodini mani, kad sāksies karš,<br>Es nākšu tev līdzi, pastaigāties mīnu laukumos.<br>Pamodini mani, kad sāksies karš,<br>Es došos tev līdzi, patverties kapu pagrabos.<br><br>Sarkanas, sarkanas, sarkanas,<br>Dzeloņdrāšu mežģīnes,<br>Zem basām kājām kliedz.<br>Sarkanas, sarkanas, sarkanas,<br>Dzeloņdrāšu mežģīnes,<br>Zem basām kājām kliedz.<br><br><br>Pamodini mani, kad sāksies karš,<br>Es lekšu tev līdzi, slīcināties asiņu mākoņos.<br>Pamodini mani, kad sāksies karš.<br>Es došos tev līdzi, slāpēs pēc miera.<br><br>Pamodini, pamodini, pamodini, pamodini,<br>pamodini, pamodini, pamodini, pamodini.<br><br>Sarkanas, sarkanas, sarkanas,<br>Dzeloņdrāšu mežģīnes,<br>Zem basām kājām kliedz.<br>Sarkanas, sarkanas, sarkanas,<br>Dzeloņdrāšu mežģīnes,<br>Zem basām kājām kliedz.<br><br> urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:23551 2009-11-15T05:06:00 2009-11-15T05:06:00 2009-11-26T20:46:51Z 2009-11-26T20:46:51Z Protams, ka es viņu neesmu aizmirsusi. Pārāk bieži es viņu jūtu bezmiega naktīs, kad domas ietinās zeltainos zīda lakatos, visas istabas ir pilnas ar naktstauriņiem un es sajūtu sveču smaržu.<br />Es vēl arvien mīlu atrasties viņas haotiskajā istabā - pilnā ar lakatiem, grāmatām un aprakstītām papīra vēstulēm. Es vēl arvien bieži risinu ar viņu sarunas, kad viņa sēž augstākajos torņos, tērpusies baltā zīda naktskreklā, ar sveci plecu aukstumā, pievilinot naktstauriņus. Es vēl arvien dažreiz pinu sev bizes un dažreiz man ir žēl, ka nogriezu savus matus tik īsus, ka īstas bizes nemaz nesanāk. Es vēl arvien meklēju viņu bildēs. Vēl arvien es dažreiz skatoties uz savām mantām, dažas lietas saucu par viņas nevis savējām. Es vēl arvien grāmatās zīmēju naktstauriņus, gluži kā viņa to darīja.<br />Viņu dažreiz ir nedaudz pārāk sarežģīti aizmirst. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:23161 2009-11-15T01:38:00 2009-11-15T01:38:00 2009-11-26T20:47:01Z 2009-11-26T20:47:01Z Neskaitāmas klusuma simfonijas. Tās trīs pirkstgalos.<br />Klusums, klusums, klusums. Un itin nekas cits. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:23039 2009-11-09T22:58:00 2009-11-09T22:58:00 2009-11-26T20:47:50Z 2009-11-26T20:47:50Z Es esmu tik ļoti nogurusi no visa, kas man ir jāspēj izdarīt, pēc pirmajiem diviem mēnešiem, kad skolā esmu bijusi labi ja vienu trešdaļu no laika, pēc tam kad mājās ir tik daudz problēmu, pēc tam kad darbā pēkšņi ir tik daudz, kas jāpaspēj, pēc tam kad visi tuvie cilvēki pēkšņi ir tik tālu, pēc tam kad ilgas draud samīt kā zirgi, pēc visiem pusnakts rēgiem galvassāpēm, ģībšanas, murgiem, slimībām un ārā neizliekamām domām.. Man ir sajūta, ka es varētu slēpties iztēles radītā vājprātā vēl mēnešiem ilgi.<br />I'm tired.<br /><br />Bet viss būs labi. Vienmēr būs. visam ir jābūt labi.<br /><br />Es esmu nedaudz noilgojusies pēc naktstauriņiem, vērmaņdārza sarunām, bezcerīgi mēģinot saprast otru, jūras vēja un miera, apzinoties, ka tas nav nozagts. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:22529 2009-10-27T19:08:00 2009-10-27T19:08:00 2009-11-26T20:49:39Z 2009-11-26T20:49:39Z Dažreiz ir grūti vērot to, cik ļoti viss mainās un nečukstēt hush, hush sev pašai.<br />Nav tā ka gribās veco laikus atpakaļ. Tomēr, nedaudz gribās, kaut būtu palikuši daži cilvēki. Tie daži, kurus es vēl arvien saucu par sev tuviem, pat tad, ja neesam runājuši mēnešiem. Tādu ir pārsteidzoši daudz. Tādu, kuriem es vēl arvien rakstu, tādu ar kuriem smejos un atceros, pat nesazinoties. Nedaudz sireāla sajūta, sajust sevī cilvēku, ar kuru tu pēdējo reizi runāji pavasarī. Pēkšņi balsī iesitās pagājusī ziema. sāk skanēt cilvēks pirms diviem gadiem. Ir gandrīz skumīgi, cik daudzi ir pazaudēti it īpaši pa šo vienu vasaru. Ir nākuši klāt daudzi citi, taču zinu, ka tos neatcerēšos, tad ja nerunāsim gadu.<br />Šoruden es esmu laimīga. Pat ļoti. Laimīga un vientuļa, kamēr nejūtu vēju.<br /><br />*smiekli* uzskatiet to par ikgadējo rudens depresiju. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:22421 2009-08-14T01:35:00 2009-08-14T01:35:00 2009-11-26T20:49:52Z 2009-11-26T20:49:52Z Dažreiz ir patīkami, tā vienkārši smēķēt un izdomāt aizbraukt ciemos pie cilvēka, kurš vienkārši ir jauks. Šomēnes es tā esmu izdarījusi jau trīs reizes. Visi trīs cilvēki dzīvo stundas ar pus līdz četru stundu brauciena attālumā.<br />Un visus braucienus es realizēšu.<br />Šī mēneša statistika - ciemos pie trim forumiešiem, plus plāni septembrī. Man liekās, ka man priekšā ir vēl garš mēnesis kuru es piepildīšu ar cilvēkiem. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:22036 2009-08-09T16:04:00 2009-08-09T16:04:00 2009-11-26T20:48:46Z 2009-11-26T20:48:46Z Manis te nav. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:21963 2009-08-05T01:38:00 2009-08-05T01:38:00 2009-11-26T20:50:37Z 2009-11-26T20:50:37Z Es uzskatu, ka jebkuru problēmu un jebkuru situāciju vajadzētu atrisināt diplomātiski, bet kārtības pārkāpumiem, bez psihiskas vardarbības, bez piketiem.<br />Bet dažreiz izrādās, ka karaļu zālēs, kurās ir aizliegts kliegt, balsis nodziest.<br />Es labprāt zinātu, ka pietiek ar klusu - tā vairāk nevajag. Taču, izrādās, ka ar to nebūt nepietiek. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:21594 2009-08-05T01:12:00 2009-08-05T01:12:00 2009-11-26T20:51:49Z 2009-11-26T20:51:49Z Es sapratu, ka man tas ir apnicis. Viss. Nevis tas, kas notiek manā dzīvē, bet valstī.<br /><br />Dažreiz nākās aizdomāties, kas notiktu, ja vienkārši, katrs, kuram ir problēmas dēļ politiķu nespējas vadīt valsti, pat tad, ja vienkārši katrs, kuram problēmas liek zaudēt to, kas viņam ir, pieceltos kājās un klusi pateiktu - pietiek. Latvija nav liela, bet to, kā tas skanētu dzirdētu labāk par lielgabaliem pilsētām tālu vai savām domām. Ja katrs, kuram ir problēmas dēļ tā, ka kādam citam tā redz vajadzēja, aizsūtītu vēstuli uz to pašu ES galveno mītni, ar pāris rindiņām - panāciet valdības maiņu, viņiem sāktu nepietikt vietas. Varbūt parakstu nebūtu tik daudz kā cīņās par suņu tiesībām amerikā vai iemīļota dziedātāja piemiņai. Taču proporcionāli, tas būtu daudz.<br />Bet kurn vēl arvien klusi. Gluži kā tad, kad nedrīkstēja.<br /><br />Varbūt es pašlaik esmu sīka balstiņa murdoņā un varbūt es esmu ideāliste. Bet es negribu to atstāt tā. <br />Es neteikšu - ja man būtu iespēja. Es mēģināšu to atrast.<br /><br />Žanna 'dArka dzīvoja viduslaikos un pasaule bija savādāka. Tomēr, es ceru, ka pat tad, ja šo nesauc par karu, viens cilvēks var aizsākt lavīnu. Es tikai ceru, ka viss nav bezcerīgi. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:21276 2009-07-28T22:56:00 2009-07-28T22:56:00 2009-11-26T20:52:41Z 2009-11-26T20:52:41Z Un mēs vienmēr varam smaidīt un smieties, pat tad, ja ir iemesli un vēlme skrāpēt sienas. Un pat neizlikties mirklī, kad smejamies. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:21152 2009-07-27T12:29:00 2009-07-27T12:29:00 2009-11-26T20:52:54Z 2009-11-26T20:52:54Z Es gribu smieties un teikt, ka man vienalga, bet nezinu par ko.<br />Cik gan ļoti savāds ir pēdējais laiks. Savādi ir cilvēki un savādas ir lietas, savādi ir notikumi un savādi ir atklājumi.<br /><br />Man ir sajūta, ka Dženiveivas atrašana manā dzīvē aizsāka jaunu un sasodīti savādu posmu. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:20825 2009-07-20T12:32:00 2009-07-20T12:32:00 2009-11-26T20:53:46Z 2009-11-26T20:53:46Z Par ko tev stāsta šī dziesma? Es sapratu, ka katram tā nozīmē ko citu.<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />Ophelia was a bride of God<br />A novice Carmelite<br />In sister cells<br />The cloister bells tolled on her wedding night<br /><br />Ophelia was the rebel girl<br />A blue stocking suffragette<br />Who remedied society between her cigarettes<br /><br />And Ophelia was the sweetheart<br />To a nation overnight<br />Curvaceous thighs<br />Vivacious eyes<br />Love was at first sight<br />Love was at first sight...<br />Love...<br /><br />Ophelia was a demigoddess<br />In pre-war Babylon<br />So statuesque<br />A silhouette<br />In black satin evening gowns<br /><br />Ophelia was the mistress to<br />A Vegas gambling man<br />Signora Ophelia Maraschina<br />Mafia courtesan<br /><br />Ophelia was the circus queen<br />The female cannonball<br />Projected through five flaming hoops<br />To wild and shocked applause<br />To wild and shocked applause<br /><br />Ophelia was a tempest cyclone<br />A goddamn hurricane<br />Your common sense, your best defense<br />They wasted, and in vain<br /><br />For Ophelia 'd know your every woe<br />And every pain you'd ever had<br />She'd sympathize and dry your eyes<br />Help you to forget...<br />And help you to forget<br /><br />And help you to forget<br /><br />Ophelia's mind went wandering<br />You'd wonder where she goes<br />Through secret doors down corridors<br />She'd wander there alone<br />All alone<br /><br /><br /><a href="http://www.box.net/shared/xcupbquerb">http://www.box.net/shared/xcupbquer<wbr />b</a> urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:20582 2009-07-18T00:10:00 2009-07-18T00:10:00 2009-11-26T20:53:58Z 2009-11-26T20:53:58Z Pie velna Venēciju.<br />Es tikko skatījos mammas Norvēģijas bildes. urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:20308 2009-07-15T21:18:00 2009-07-15T21:18:00 2009-11-26T20:54:27Z 2009-11-26T20:54:27Z Es esmu mājās.<br />Man ir tik dudz kas, ko stastīt, ka es pat nezinu ar ko sākt.<br /><br />Suvenīru, tā kā aizmirsu mājās maku, gandrīz vispār nav. Izņēmumi ir tie cilvēki, kuriem visa ceļojuma laikā rakstīju vēstules. Būtu paveicies vēl dažiem, ja es nebūtu nonākusi pie nektarīniem, olīvēm un mocarelllas siera. Jums nav ne mazākās nojausmas, cik Venēcija ir dievīga -_-<br /><br />Labi, es pašlaik esmu pārāk sajūsmināta lai rakstītu. Apskāvieni visiem ^_^ urn:lj:klab.lv:atom1:ofija:19971 2009-07-01T22:49:00 2009-07-01T22:49:00 2009-11-26T20:54:44Z 2009-11-26T20:54:44Z Vai tu zini, par ko ir stāsts?<br />Arlabunakti.<br />Bezmiegs ir prom.