| Kozlovs un filozofi. |
[Jan. 8th, 2019|01:56 pm] |
Kozlovs beidzot atmeta antipsihotiskās šaibas un nomainījis alusvēderu uz sešpaku sāka dzīvot permanentā skābes flešbekā totāli Jungiāniskā sinhronitātē pēc kairoloģiskā nevis hronoloģiskā kalendāra ikdienu sākdams kā Mamonovs licis- ar niršanu āliņģī un vienmēr gatavs nostādot ģimeni kaunā- drāzt visu kas kustas un dzert- visu, kas deg. Tādejādi apvienojot dēkaiņa, kurš meklē piedzīvojumus uz savu dibenu (dokumentāliste Briede dikti sašūmējās par šādu dēkaiņa skaidrojumu viņas pervoklaškai, bet Kozlovs mierināja, ka vismaz nav sniedzis ostensīvu definīciju) ar narkomānu- kurš tieši pretēji- uz cefālu/galvu, atšķirīgās perspektīves, jo tad ar viņu notika tas, ko alkoholiķi dēvē par apskaidrību- viņš atrada Jēzu, bet sevis iekšējai lietošanai dēvēja to neizmērojamā mīļumā- par mesiānisko mašīnu. Viena bēda- personīgā psiha brīdināja ka tā viņš ātri kļūs dumjš, zinot ka Kozlovam tāpat kā Vudijam "brain is the 2nd favorite organ", kaut gan āliņģa sakarā arī Malapartiskā āda prioritējas, kas tomēr ir ķermeņa vislielākais orgāns.
Ar Tīronu Kozlovs iepazinās Bibihina (Haidegera krieviskotāja) vadītos platoniskos lasījumos. Kad jau laiciņu Filozofi bija vadājuši Pjatjigorski kā tādu laimes lāci pa Rīgu, Tīrons atzinās, ka lūk Bibihins tomēr- filAsaf ar lielo F, a Moisejičs fien- jevreistvujuščij inķeļektual.
Cits Moisejičs- Haņina tēvs pasniedza matānu, tobiš kvantu fiziku Solomonam, kurš pēcāk kļuva par dizaineri un dizainēja Rumbulas memoriālu, kā arī joprojām piestrādā sinagogā par ķesteri.
Konvertējies jūdaismā Kozlovs žēlojās Solomonam sinagogā, ka sieva neguļās tā kā viņš vēlas. Solomonyčs izsauc sievu un jautā: tu ko nezini, ka ebreja sievai jāguļās tā, kā vīrs vēlas. Bet es to nevaru - rebe. Kā tā? Tas jāklis paģēr, lai guļos divus metrus zem zemes.
Kozlovs pirmajā tikšanās reizē ar Tīronu dikti petušilsja un situacioniski klārēja par futūrisko nākotni, kur vienotā izrādē savijās vēlēšanas un diskotēkas, tiko atgriezies no Laibaha dzimtenes pēcNATO bumbošanas pirmajām EDSO vēlēšanu novērošanām, kur balsotāji tika iezīmēti (ar ietetovētu numuru- pārstrīpots) pases zīmoga vietā ar reiva luminiscējošo krāsu uz rokas kreisā īkšķa (pēc instrukcijas: ja tas kājniekmīnas norauts- uz nākamā pirksta, un tā uz priekšu- no kreisās rokas uz labo, un tālāk uz visām četrām; interesanti tikai- vai tas pirksts, kurš bez naga pēc instrukcijas arī bija mečenijs). Tīrons dikti sacepās par tādu lietu stāvokļa (ne)izpratni, a Rītups (tolaik Redovičs- juniors) viņu mierināja: bet stāsts taču labs.
Solčas laikmetīgajā izdevniecībā pēc situacionista Debora grāmatas iznākšanas Šuvajevs notulkoja Benjāminu, bet Taurenis atvēršanas pasācienā trekni notrollējis tulkojuma kvalitāti pēcāk ar muti pauda neizpratni, kā Benjāmins jakšajoties te ar Brehtu, te Šolemu spējis savienot jūdaisma mesiānismu ar marksismu. A atbilde ta- acīmredzama: Hašišs Marseļā.
Solča nākamam laikmetīgajam izdevumam jau nasasala, bet mesiāniski pomoļas jau satulkots Agambēns- a Kozlovam jāraksta pēcvārds. A Agambens joprojām redz pasauli Benjāmina acīm. Nu bļe, daudzi svešām acīm redz; un Taurenis uzskaita: neokantieši, marksisti, trockisti, staļinisti (vo tas par mani- beidzot apmierinās Kozlovs).
Filozofijas doktors Bičevskis disertāciju sarakstīja par agrīno Haidegeru un arī dzīvesforma (Vitgenšteina termins) viņam tāda- turpina raidīt Taurenis. Tas ir kā- neizpratnē brīnās Kozlovs- Universitātē žīdus gnobīt? Nē taču- agrīnais, es teicu agrīnais, precizē Babačkins.
Kozlovs nespēja turēties pretī Tīrona divmetrīgā olgalvja harizmai, tomēr vislaik dikti centās to neizrādīt (tāpēc rakstīja par viņu indīgas epigrammas- pārstrīpots). Tik dikti, ka Tīrons vienmēr viņu trekni par to trollēja. Jo dabiskums tādos Kozlova gadījumos- pēc Vailda,- grūtākā no pozām.
Iznācis no Taureņa priekšlasījuma, Kozlovs komentēja- ka nu gan Babačkins zagnul- neko nevarēja saprast. Pat tu?- brutāli sjazvil Tīrons drugānu klātbūtnē, bet Kozlovs molča norija krupi un palika atbildi parādā.
Kad Zvirgzds līdz ar Tīronu ieradās pie Kozlova skatīties VHS par galveno jūdu disidentu ķīmijas nobeļnieku un rīdzinieku Leibovicu, Tīrons uzzīmējās s tonkim, tobiš burtiksi- maļeņkim namjokom- ar suvenīr-izmēra tax-free alkohola pudelīti. Ģerjmo- suveņirnoje! Zinot, ka jāņem srazu ļitr- štob potom ņemučitsja.
Pjatjigorska lekcijā par budismu Kozlovs norādīja metram, ka budisms ir vien hinduisma reformācija. Par ko dikti sacepās kāds gruzīnonkulis intelbeņķu auditorijā. Ņičago- mierināja viņu Rītups,- Aļeksandr Moisejič smožet i sam zašiķitsja.
Rītups (aka Ārons Morgenfluss) uzaicināja Kozlovu uz Ščedrovicka (*PSRS fil-as grandi ir 3: Mamamardašvili (no comment), Iljenkovs (kura tēvs frontesbiedra latvieša godam dēlu nosauca par Ēvaldu; latviski tulkota viņa grāmata- Mācieties domāt kopš jaunības), Ščedrovickis (hum.zin. marksistiskās metodoloģijas izstrādātājs) mantinieku publikāciju prezentāciju ar preikšlasījumu par anarhiju-kārtības māti Bakuņinisko rakstu sakarā (* Jāatzīmē, ka tieši Bakuņins, kuru Karlsons&Engelsons patrieca no 1.Internacionāles, izvērsa savu anarhisko aģitāciju tieši latīņEiropā inspirējot kreisās arodbiedrības, kuras kļuva melnas nevis sarkanas un šī strādnieku kustība joprojām virza domātājus kā Agambens, Hardtu un Negri (antiglobālistu bībeles "Īmpērija" autorus, operacionālistus ar Virno- visi tikai no Itālijas vien, bet ir arī Portugāle, Spānija ar Kataloņu separātismu- skat. Malro Francijas kult.mina romānu "Cerība" par anifašistisko melni-sarkano fronti pret Franko režīmu. Vispār latīņEiropa ar Grieķijas kreisumu veģetē uz apkures nenepieciešamību, jo īpaši skvoteru kustības sakarā.) Tur Kozlovs stāvēja līdz ar savu studiju protežētāju Ostrovsku. Kad pienāca Tīrons- Kozlovs lišķīgi steidza ar viņu sarokoties; cik tu negalants- norādīja viņam uz vietu Tīrons un demonstratīvi sarokojās ar politoloģijas Ilzi, kas tagad kūrē Baltijas Krievu Institūtu. Bet Ostrovska pēc tam smagi saslima un peistoja REN-TV sižetus feisītī.
Kas tas tāds Baltijas krievu institūts? Kozlovs pēcāk ar drugāniem spurdza par akadēmismu. Kur ir mūsu Baltijas čigānu institūts? …Un šī Institūta laboratorijas? Skazočnaja strana- projebalķika.
Cēsīs pie Gobas bijušās TBCtubik-klīnikas telpu verandā- Ruckas muižā, kurai vietējie joprojām met līkumu, Kozlovs iepazinās ar Kobrinu un shodu paziņoja ka līdztekus cilvēktiesību deklarācijai svarīgākais liberālās demokrātijas teksts ir Ginesa rekordu grāmata, kas ilustrē nepieprasītā entuziasma kanalizācijas ceļus un stādījās priekšā kā stīmpanka filozofs (tvaika dzinējs ir proto-kompjūters ar digitālo vkl/vykl vārsta kodu). Uz ko Kobrins ahtungu diskursā norādīja ka retro-futūrisms ir pārāk aktīvs, bet pasīvā hauntoloģija rullē. Tad viņi vienojās, ka Rucka ir pilnīgi pēc Tomasa Manna- burvīga un kalnā (kāpti, ne no kalna lejiņā).
Nākamajā pēc Ļeņina pēdējā Tīrona eglītes (puikuma, drjahluma un bābjuma triādē) paģiru izrādē (tā dēvē nākamo pēc pirmizrādes, tobiš to uz kuru plebeji dabon biļetes) po Mannu par sieviešfizioloģijas finesēm teātra kafetērrāriumā ievēlies pjaņiņkijs Kozlovs vīzdegunīgi sarokojās ar Tīronu, bet sēžot līdzās čatoja vien ar saviem sievišķiem. Beidzis sarunu ar savu ārzemju kolēģi Tīrons pagriezies pavēlēja Kozlovam smieties- un Kozlovs dēmoniski noņirdzās augstprātīgi raugoties ārzemnieka acīs. Kad ārzemnieks aizgāja Kozlovs sēdot noķēra aiz stērbeles steidzīgo Tīronu un taujāja ob čom fiļm? Par vienu sievieti, kas mīl nāvi, bet iemīlās amerikānī. Vot ķeperj- smešno- Viņš piemetināja un prom bija. Bet Kozlovs šo sarunu iegalvojis nespēja vairs gulēt- rakstot šīs rindas.
Būdams ortodoksāls marksists pretrunās saplosīto buthērtu Kozlovs atcēla praksē- izrakstot to ārā un tādejādi atbrīvojoties no smadzeņtārpa.
p.s.
Pēc kāda whole-night-long dzerstiņa ar nenotikušu galdiņa dancināšanu spiritiskā seansā, kas beidzās Kozlovam pliku vēderu dejojot ar meitiešiem uz Teātra bāra letēm (*lietuviešu "Sarkanā" Emma Goldmann ir zināma ar tēzi: "Man- nahren nav vajadzīga jūsu revolūcija, ja es nevaru tajā dejot!" Lai atceramie arī ka pati brīvība, kas vada ļaužus uz barikādēm 1830. tiek Delakruā otas attēlota kā topless dāmīte. Savukārt Nīčem pati filozofēšana bija pielīdzināma dejai, kur stils- uberalles. Par ko mana mazā meita paziņoja: Man skaistums nepatīk, man patīk stilīgums. Dikam (tā paša, kuru mīl "I love Dick" autore) Hebdidžam subkultūras tiek definētas caur stila nozīmi. Tas ir estētiskais imperatīvs, kurš parādās piem. plūstošā modernitātē (tiko mūžībā aizgājušā poļaka Z.Bauman koncepts- Kaktus potrogaj kaktus; kak nas ņemnogo, kak nas... (c)Mamonovs) postmodernie (Delēza definētie) sportaveidi- pēc iespējas stilīgāk un iznesīgāk slīdēt pār plūsmām un ieloču virmām- visi internetsērfošanas derivatīvi- boardingi: snow-board, skate-board, kite-board, etc.), viņš nākamā dienā saticis vienu no dejotājām pieminēja to viņai. Tu jau tikai ar Tīronu dejoji- šī attrauca. |
|
|