| iestraadnes |
[Mar. 22nd, 2012|05:36 pm] |
Un kāda tieši ir jūsu invaliditāte? stāvlaukuma kontroliere- kundzīte nu jau vairs ne labākajos gados, bet iespējams daža laba ieskatos- odziņa no jauna, spalgi klaigāja nopakaļus ādās tērptajam tēviņam, kurš raitā atsperīgā solī attālinājās no noparkotā hārleja. Tureta sindroms, tu kuce- viņš nepagausinot gaitu un nemainot nosprausto trajektoriju pār plecu izmetis ienira lielveikala pašvirinošos durvju ailē
Virinātājs tramīgi mīņājās no vienas kājas uz otru nervozi glaudīdams bēžīgā plašķīša atlokus gar sāniem ar atkal jau nodevīgi sasvīdušajām plaukstām. Novērotājam no malas- piem. Domājošai gāzei no Plutona simptomi skaidri liecinātu par izteiktu agorafobiju. Taču virinātājs tāpēc jau bija virinātājs, ka šitā ārā iešanas trauksme bija viņa individuālās perversijas blakusprodukts. Viņam tas nekad nepāries- šitā trīce pirms došanās ārā. Puspagraba mūždien pēc pelējuma dvakojošā mitekļa noputējušā loga ekrānā jau vairāk kā stundu nekas ievērības cienīgs nebija parādījies pie apvāršņa. Bet gormon igral un dieniņa kā uz pasūtījumu- saulīte pa zemes virsu staigā savukārt sieviešu kājiņas pavasara sezonai pienācīgi atsegtas šajā parkam piegulošās aklās ieliņas apkaimē neraugoties uz brīnišķo laiciņu joprojām bija retums. Suki-bļaģi. Šitādā rakursā tās bija viņa aperatīvs, viņa priekšspēle, lai nu jau lauka pētījumā viss izietu gludi; telpās vaidzēja nostiprināt pārliecību, kam rutinizēta atkārtošana pēc Čārlza Sandersa Pīrsa ieskatiem it labi noder- bet jāpārliecinās ir par to, ka aparāts vispār strādā. Citādi var iznākt tā kā toreiz ar tām vidusskolniecēm, kas tā vietā lai uzbudinoši satrūkto sāka cita caur citu līksmi ķiķināt uz viņu nošņurkušu ar pirkstiem bakstot: da on že vjalyj.
Tu galvenais atnāc mūs uzsildīt bārdainais aramiešu valodas speciālists sazvērnieciski aplicis roku viņam ap pleciem šļupstēja. Tobiš kā- uzsildīt neviltotā neizpratnē viņš savukārt blisinājās blenžot te uz bīstamā tuvinājumā palielināto mūli, kas ar rugāju sariem nu jau burtiski bāzās acīs, te uz izkāmējušo sestās palātas virsaiti strīpotā pidžamā un tjubeķeikā, kurš arī pienācis tikai knapi manāmi šūpojās no viena sāna uz otru rokas salicis tradicionālā lūgšanu žestā pirkstu galiņiem ritmiski kustoties. Acis virsaitim aiz lenona brillītēm svētlaimīgi augšup savērstas komplektā ar češīras kaķa smaidu pa visu ģīmi nepārprotami liecināja par aizgājušo uzsildīšanu nepārprotami terapeitisko efektu ekzaltētā gara un kuslā ķermeņa stiprināšanā. Nu kā- tevi izrakstīs bārdainis skaidroja- un tev izrakstīs,- tobiš ripas, viņš čukstēja. Visas tu gribēdams nevarēsi notiesāt, es zinu šito pēcizrakstīšanās kūri, tad lūk tos pārpalikumus nemet ārā un dakterienei atpakaļ arī nenes-- saberzē un ieber jogurtā, tad jogurtu-tikai lai izstās aizfasēts- mums atnesīsi. Apsoli? Atnesīšu- ja paliks. Kas paliks? - da ripas pāri. Noteikti paliks, noteikti- tu sāc ar vienām tad caurām dienām . Nasāksjim nu otkol daiņūt! Viņš pats sevi aprāva čangaļu dialektā. Un tad, un tad ja regulāri atrādies- ripiņas nomaina uz advancētām. No tām pirmajām tu tupa tupeješ tāpat kā šiten, bet lai tu atgrieztos ražīgā darba kogorrtā- tur jau cita ķīmija- valsts dotēta. Un jums te par maz tupeķ? Nū vecīt- skaidrs, ka Vēsīgi un neļauj apsisties. A tā uzsildīsimies un raugi- pavisam cits apsitiens. “”Appppisiens” kā atbalss virsaitis rezonēja. Neņem viņu galvā- viņam eholālija. Priekamājīgi!-virsaitis atkal padeva balsi kā uzsaucot tostu.
Gāja čētrtūkstošastoņpadsmitais gads, viss bija sūdos- virsaitis nazālā balsī sāka raidīt: un tikai mazmazītiņa grupiņa nemiernieku turējās pretī fekāliju megaģenerātoram. Alfata!, kas arābiski nozīmē revolūcija- jau citā balsī viņš puspagriezienā komentēja. Allah akbar. Viņš pielādēja imagināru šauteni un salutēja gaisā. Šahidki raspojasaļisj. Kur ir mana kumbula (arābiski- tas nozīmē “spridzeklis” atkal komentārs auditorijas virzienā. “No pasaran”, kā izsmēlis visus savus spēkus enerģijas pārtēriņā virsaitis burtiski saļima sēdus uz atspergultas malas ar skatienu sastindzis vienā punktā. |
|
|